Pāriet uz saturu

Karbonāti: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Almabot (diskusija | devums)
m robots pievieno: eu:Karbonato
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 81.198.67.65, atjaunoju versiju, ko saglabāja EdgarsBot
(Iezīmes: Atcelšana)
 
(19 starpversijas, ko saglabājuši 13 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Carbonate-3D-balls.png|thumb|200px|Karbonātjona modelis]]
'''Karbonāti''' ir [[ogļskābe|ogļskābes]] (H<sub>2</sub>CO<sub>3</sub>) [[sāļi]]. Lielākā daļa karbonātu slikti šķīst [[ūdens|ūdenī]], šķīstoši ir tikai [[nātrijs|nātrija]], [[kālijs|kālija]] un [[amonjaks|amonija]] karbonāti. [[Sārmzemju metāli|Sārmzemju metālu]] karbonāti ir sastopami dabā [[karbonātieži|karbonātiežu]] sastāvā. Par karbonātiem dažreiz sauc arī ogļskābes [[esteri|esterus]] (R<sub>1</sub>R<sub>2</sub>CO<sub>3</sub>). Karbonātjons (CO<sub>3</sub><sup>2-</sup>) ir ogļskābes anjons. Ogļskābe ir vāja divvērtīga skābe. '''Hidrogēnkarbonāti''' ir ogļskābes skābie sāļi. Hidrogēnkarbonātjons - HCO<sub>3</sub><sup>-</sup>.
'''Karbonāti''' ir [[ogļskābe]]s (H<sub>2</sub>CO<sub>3</sub>) [[sāļi]]. Lielākā daļa karbonātu slikti šķīst [[ūdens|ūdenī]], šķīstoši ir tikai [[nātrijs|nātrija]], [[kālijs|kālija]] un [[amonjaks|amonija]] karbonāti. [[Sārmzemju metāli|Sārmzemju metālu]] karbonāti ir sastopami dabā [[karbonātieži|karbonātiežu]] sastāvā. Par karbonātiem dažreiz sauc arī ogļskābes [[esteri|esterus]] (R<sub>1</sub>R<sub>2</sub>CO<sub>3</sub>). '''Karbonātjons''' (CO<sub>3</sub><sup>2-</sup>) ir ogļskābes anjons. Ogļskābe ir vāja divvērtīga skābe. '''Hidrogēnkarbonāti''' ir ogļskābes skābie sāļi. '''Hidrogēnkarbonātjons''' - HCO<sub>3</sub><sup>-</sup>.


Ūdens šķīdumos karbonātjoni, hidrogēnkarbonātjoni, [[oglekļa dioksīds]] un ogļskābe atrodas dinamiskā līdzsvarā. Bāziskā vidē pārsvarā eksistē karbonātjoni, vāji bāziskā vidē pārsvarā ir hidrogēnkarbonātjoni, skābākos apstākļos pastāv līdzsvars starp oglekļa dioksīdu un ogļskābi, kas parasti ir stipri nobīdīts uz molekulārā CO<sub>2</sub> pusi.
Ūdens šķīdumos karbonātjoni, hidrogēnkarbonātjoni, [[oglekļa dioksīds]] un ogļskābe atrodas dinamiskā līdzsvarā. Bāziskā vidē pārsvarā eksistē karbonātjoni, vāji bāziskā vidē pārsvarā ir hidrogēnkarbonātjoni, skābākos apstākļos pastāv līdzsvars starp oglekļa dioksīdu un ogļskābi, kas parasti ir stipri nobīdīts uz molekulārā CO<sub>2</sub> pusi.


Daudzi dabā sastopamie karbonāti ir nozīmīgi derīgie izrakteņi. Izplatītākais ir kalcija karbonāts ([[kalcīts]]), [[kaļķakmens]] galvenais komponents. Dažu metālu rūdas (purva dzelzsrūda) ir sastopamas karbonātu veidā, lai arī tiem ir tendence sadalīties par oksīdiem.
Daudzi dabā sastopamie karbonāti ir nozīmīgi derīgie izrakteņi. Izplatītākais ir kalcija karbonāts ([[kalcīts]]), [[kaļķakmens]] galvenā sastāvdaļa. Dažu metālu rūdas ([[purva dzelzsrūda]]) ir sastopamas karbonātu veidā, lai arī tiem ir tendence sadalīties par oksīdiem.


{{commonscat|Carbonates|karbonāti}}
[[Category:Ķīmija|Karbonati]]
[[Category:Neorganiskā ķīmija]]
[[Category:Ogleklis]]


{{ķīmija-aizmetnis}}
[[ca:Carbonat]]

[[cs:Uhličitany]]
{{autoritatīvā vadība}}
[[da:Karbonat]]

[[de:Carbonate]]
[[Kategorija:Karbonāti]]
[[en:Carbonate]]
[[eo:Karbonato]]
[[es:Carbonato]]
[[et:Karbonaadid]]
[[eu:Karbonato]]
[[fa:کربنات]]
[[fi:Karbonaatti]]
[[fr:Carbonate]]
[[he:קרבונט]]
[[hu:Karbonát]]
[[it:Carbonati]]
[[ja:炭酸塩]]
[[mk:Карбонат]]
[[nl:Carbonaat]]
[[nn:Karbonat]]
[[no:Karbonat]]
[[pl:Węglany]]
[[pt:Carbonato]]
[[ro:Carbonaţi]]
[[ru:Карбонаты]]
[[simple:Carbonate]]
[[sk:Uhličitan]]
[[sr:Карбонат]]
[[sv:Karbonat]]
[[tr:Karbonat]]
[[uk:Карбонати]]
[[zh:碳酸盐]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 10. februāris, plkst. 13.17

Karbonātjona modelis

Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi. Lielākā daļa karbonātu slikti šķīst ūdenī, šķīstoši ir tikai nātrija, kālija un amonija karbonāti. Sārmzemju metālu karbonāti ir sastopami dabā karbonātiežu sastāvā. Par karbonātiem dažreiz sauc arī ogļskābes esterus (R1R2CO3). Karbonātjons (CO32-) ir ogļskābes anjons. Ogļskābe ir vāja divvērtīga skābe. Hidrogēnkarbonāti ir ogļskābes skābie sāļi. Hidrogēnkarbonātjons - HCO3-.

Ūdens šķīdumos karbonātjoni, hidrogēnkarbonātjoni, oglekļa dioksīds un ogļskābe atrodas dinamiskā līdzsvarā. Bāziskā vidē pārsvarā eksistē karbonātjoni, vāji bāziskā vidē pārsvarā ir hidrogēnkarbonātjoni, skābākos apstākļos pastāv līdzsvars starp oglekļa dioksīdu un ogļskābi, kas parasti ir stipri nobīdīts uz molekulārā CO2 pusi.

Daudzi dabā sastopamie karbonāti ir nozīmīgi derīgie izrakteņi. Izplatītākais ir kalcija karbonāts (kalcīts), kaļķakmens galvenā sastāvdaļa. Dažu metālu rūdas (purva dzelzsrūda) ir sastopamas karbonātu veidā, lai arī tiem ir tendence sadalīties par oksīdiem.