Ikonostass: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 08.53

Ikonostass (no grieķu: εἰκονοστάσιον, eikonostasō: είκών (eikon) — ‘attēls’, στάσις (stas) — ‘vieta, kur atrodas’) ir siena ar noteiktā, iepriekš izstrādātā kārtībā izvietotām ikonām pareizticīgajā baznīcā. Ikonostass atdala altāra daļu no lūgšanu telpas. Ikonostass pārsvarā sastāv no 6 daļām. Tā centrālajā daļā ir izvietotas griezumiem rotātas durvis jeb valdnieka vārti. Ikonas ikonostasā izkārtotas vairākās rindās pēc stingri reglamentētas reliģisko sižetu hierarhijas, kas nosaka arī rindas augstumu un ikonas lielumu.

Vēsture

Arheoloģiskās liecības no Sv. Jānim Kristitājam veltītā klostera Konstantinopolē (Stambulā) liek domāt, ka ikonostass ir aizgūts no agrīno tempļu altāru iekārtojuma (bazilika, veltīta Jānim Kristītājam tika celta 463. g. p. m. ē.) Sākotnēji par ikonostasu dēvēja tikai šo ikonu novietošanas vietu. Vēlāk ar šo jēdzienu tika saprasta kārtība, kādā uz ikonostasa tika izvietotas ikonas.

Dažās senās baznīcās līdz mūsdienām vēl ir saglabājusies ikonostasa sākotnējā forma, kur ir altāra norobežojums, kas sastāv no kolonnām, pārklātām ar arhitrāvu. Šī kolonāde pirms ieejas altārī norādīja un iezīmēja tā robežas. Radot šādu norobežojumu, senie dievnama iekārtotāji it kā aicinot koncentrēties uz to, kas notiek altārī. Arhitrāvs un kolonnas senajās baznīcās neaizsedza altāri, bet uzsvēra altāri. Altāris bija redzams, līdzīgi kā tas ir, piemēram, katoļu vai luterāņu baznīcās. Altāra priekšā, un tam apkārt atrodas svētkalpotāji, viņiem apkārt uz sienām attēloti liturģijas autori — Bazīlijs Lielais, Jānis Zeltamute un citi Baznīcas tēvi. Augstāk uz sienām attēlots svēto apustuļu vakarēdiens, bet vēl virs viņiem Dievmāte. Ikonostass, kāds tas ir mūsdienās, galvenokārt attīstījās laikā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam. Sākot ar 15. gadsimta beigām un 16. gadsimta sākumu atsevišķas ikonas dievnama interjerā sāka ieņemt noteicošu vietu, proti, veidojot ikonostasu. Šī parādība vispirms izpaudās Krievzemē, un to noteica dažādi apstākļi, piemēram:

Ikonas tehnoloģija, atšķirībā no fresku un mozaīku tehnoloģijas bija vienkāršāka, lētāka un pieejamāka. (Ietekmēja arī tas, ka Krievzemē baznīcas pārsvarā tika celtas no guļbaļķiem, kur freskas un mozaīkas veidot nemaz nav iespējams.)
Ikona atrodas tuvāk lūdzējam, iespējams ciešāks kontakts.
Ikona pildīja savas funkcijas ne vien lūgšanai, bet arī kā ticības mācītāja un virzītāja, jeb kā grāmata lasīt nepratējiem.

Klasiskā ikonostasa uzbūve

Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles ikonostass

Centrā ir "Ķēniņa vārti", kuri simbolizē ieiešanu Debesu valstībā. Uz šiem vārtiem attēlo eņģeli Gabriēlu, kurš pasludina labo vēsti Jaunavai Marijai un četrus evaņģēlistus, kas simboliski norāda uz ieiešanu debesu valstībā caur Evaņģēliju — labo vēsti. Virs "Ķēniņa vārtiem" ir Svētā Vakarēdiena ikona. Vārtu labajā pusē ir novietota Kristus ikona, kreisajā — Dievmātes ikona. Aiz Kristus ikonas ir diakonu durvis, uz kurām parasti tiek attēlots erceņģelis Mihaēls, un aiz tām svētā vai pestīšanas notikuma ikona, kura vārdā ir nosaukts dievnams (piemēram, Kristus Piedzimšanas Katedrāle, Sv. Nikolaja baznīca). Uz kreiso pusi no Dievmātes ikonas arī ir diakonu durvis, uz tām parasti attēlo erceņģeli Gabriēlu, un aiz tā kādu vietēji vai īpaši godinātu svēto.
Otrā rinda ir Deisis (aizlūgšanu) ikonu rinda. Vidū Visspēcīgais Kristus (Pantokrators), no viņa kreisajā pusē ir Dievmāte un Erceņģels Mihaēls, labajā — Jānis Kristītājs (pēdējais Vecās Derības Pravietis), Erceņģelis Gabriēls, pārējās figūras apustuļi, baznīctēvi, svētie.
Trešā rinda ir svētku ikonu rinda. To "lasa" no labās puses uz kreiso. Ikonas šajā rindā sākas ar Dievmātes Piedzimšanas svētku ikonu, kas iezīmē Baznīcas gada sākumu, un beidzas ar Dievmātes Aizmigšanas svētku ikonu.
Ceturtā rinda ir praviešu rinda, kuras centrā ir Dievmātes Oranta ikona.
Piektā rinda ir patriarhu rinda. Centrā tai atrodas Vecās Derības Trijādības ikona, abās pusēs Israēla patriarhi (Ābrahams, Īzāks, Jēkabs, Noass, Melhisedeks u. c.)
Pašā augšā, centrā ir Krusts vai Golgāta (Kristus pie krusta, Dievmāte un apustulis Jānis).

Tikai lielākajās katedrālēs ir "pilns" ikonostass, mazākajās katedrālēs kāda rinda mēdz būt izlaista, pavisam mazās baznīcās laukos un pilsētās ikonostass parasti sastāv no pirmās rindas, Svētā Vakarēdiena ikonas, virs Ķēniņa vārtiem, un krusta virs tās.

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ikonostass.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Иконостас (krieviski)
Ikonostass

@@ 17. rindiņa: / 17. rindiņa: @@
 [[Attēls:Feodorovsky Cathedral upper church iconoclasis1.JPG|thumb|250px|Fjodora katedrāle [[Puškina|Carskoje Selo]], Augšējā tempļa ikonostass]]
 [[File:St. Simeon and St. Ann Orthodox Cathedral Iconostasis.jpg|thumb|[[Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāle]]s ikonostass]]Jelgavas Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāles ikonostass
-* '''Centrā''' ir "Ķēniņa vārti", kuri simbolizē ieiešanu Debesu valstībā. Uz šiem vārtiem attēlo [[eņģelis|eņģeli]] [[erceņģelis Gabriēls|Gabriēlu]], kurš pasludina labo vēsti Jaunavai Marijai un četrus evaņģēlistus, kas simboliski norāda uz ieiešanu debesu valstībā caur Evaņģēliju — labo vēsti. Virs "Ķēniņa vārtiem" ir Svētā Vakarēdiena ikona. Vārtu labajā pusē ir novietota Kristus ikona, kreisajā — Dievmātes ikona. Aiz Kristus ikonas ir [[diakons|diakonu]] durvis, uz kurām parasti tiek attēlots erceņģelis Mihaēls, un aiz tām svētā vai pestīšanas notikuma ikona, kura vārdā ir nosaukts dievnams (piemēram, Kristus Piedzimšanas Katedrāle, Sv. Nikolaja baznīca). Uz kreiso pusi no Dievmātes ikonas arī ir diakonu durvis, uz tām parasti attēlo erceņģeli Gabriēlu, un aiz tā kādu vietēji vai īpaši godinātu svēto.
+* '''Centrā''' ir "Ķēniņa vārti", kuri simbolizē ieiešanu Debesu valstībā. Uz šiem vārtiem attēlo [[eņģelis|eņģeli]] [[erceņģelis Gabriēls|Gabriēlu]], kurš pasludina labo vēsti Jaunavai Marijai un četrus evaņģēlistus, kas simboliski norāda uz ieiešanu debesu valstībā caur Evaņģēliju — labo vēsti. Virs "Ķēniņa vārtiem" ir Svētā Vakarēdiena ikona. Vārtu labajā pusē ir novietota Kristus ikona, kreisajā — Dievmātes ikona. Aiz Kristus ikonas ir [[diakons|diakonu]] durvis, uz kurām parasti tiek attēlots erceņģelis Mihaēls, un aiz tām svētā vai [[pestīšana]]s notikuma ikona, kura vārdā ir nosaukts dievnams (piemēram, Kristus Piedzimšanas Katedrāle, Sv. Nikolaja baznīca). Uz kreiso pusi no Dievmātes ikonas arī ir diakonu durvis, uz tām parasti attēlo erceņģeli Gabriēlu, un aiz tā kādu vietēji vai īpaši godinātu svēto.
 * '''Otrā rinda''' ir Deisis (aizlūgšanu) ikonu rinda. Vidū Visspēcīgais Kristus (Pantokrators), no viņa kreisajā pusē ir Dievmāte un Erceņģels Mihaēls, labajā — Jānis Kristītājs (pēdējais Vecās Derības Pravietis), Erceņģelis Gabriēls, pārējās figūras apustuļi, baznīctēvi, svētie.
 * '''Trešā rinda''' ir svētku ikonu rinda. To "lasa" no labās puses uz kreiso. Ikonas šajā rindā sākas ar Dievmātes Piedzimšanas svētku ikonu, kas iezīmē Baznīcas gada sākumu, un beidzas ar Dievmātes Aizmigšanas svētku ikonu.