1995. gads Latvijā: Atšķirības starp versijām
Izskats
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m Bot: Replacing category Notikumi Latvijā pēc gadiem with Notikumi Latvijā pēc gada |
m →Maijs |
||
46. rindiņa: | 46. rindiņa: | ||
=== Maijs === |
=== Maijs === |
||
* [[3. maijs]] — Eiropas Komisija pieņēma Balto grāmatu ''"Asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošana Integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū"''.<ref name="autogenerated2" /> |
* [[3. maijs]] — Eiropas Komisija pieņēma Balto grāmatu ''"Asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošana Integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū"''.<ref name="autogenerated2" /> |
||
* [[4. maijs]] — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais [[ |
* [[4. maijs]] — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais [[Skrundas lokators]], jeb RLS (Radio Lokācijas Stacija).<ref>[http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm Skrundas RLS<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> |
||
* [[9. maijs]] — no [[Pelēču pagasts|Pelēču pagasta]] mežiem iznāk pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā [[Jānis Pīnups]]. |
* [[9. maijs]] — no [[Pelēču pagasts|Pelēču pagasta]] mežiem iznāk pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā [[Jānis Pīnups]]. |
||
* [[14. maijs]] — plkst. 15:15 [[Everests|Everesta]] virsotnē pirmo reizi [[Latvija]]s karogu pacēla divi Latvijas alpīnisti — [[Teodors Ķirsis]] un [[Imants Zauls]]. |
* [[14. maijs]] — plkst. 15:15 [[Everests|Everesta]] virsotnē pirmo reizi [[Latvija]]s karogu pacēla divi Latvijas alpīnisti — [[Teodors Ķirsis]] un [[Imants Zauls]]. |
Versija, kas saglabāta 2015. gada 12. marts, plkst. 23.10
Pasaulē: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Latvijā: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Laikapstākļi: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Sportā: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Kino: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Šajā lapā ir apkopoti 1995. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Guntis Ulmanis | |
5. Saeimas priekšsēdētājs | Anatolijs Gorbunovs (līdz 3. novembrim) | |
6. Saeimas priekšsēdētājs | Ilga Kreituse (no 3. novembra) | |
Ministru prezidents | Māris Gailis (līdz 21. decembrim) | Gaiļa Ministru kabinets |
Andris Šķēle (no 21. decembra) | Šķēles 1. Ministru kabinets |
Notikumi
- Latvijā plašu populatirāti ieguva Elektroniskā deju mūzika. Populārākie latviešu izpildītāji bija 100. Debija un grupa Saule.
Janvāris
- 1. janvāris — stājās spēkā līgums par brīvo tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītajiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Latviju.[1]
- 2. janvāris — tika atvērta Kodak firmas pārstāvniecība Latvijā.
- 22. janvāris — notika partijas "Tēvzemei un Brīvībai" dibināšanas kongress. Tā izveidojās, apvienojoties 18. novembra savienībai un kustībai "Tēvzeme".
- 31. janvāris — Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja nobalsoja par Latvijas uzņemšanu Eiropas Padomē.
Februāris
- 1. februāris — Latvijā tika izsākts naturalizācijas process.
- 10. februāris — Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē.[2]
Aprīlis
- 5. aprīlis — sāka darboties Lattelekom palīdzības dienests 079.[3]
Maijs
- 3. maijs — Eiropas Komisija pieņēma Balto grāmatu "Asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošana Integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū".[1]
- 4. maijs — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas lokators, jeb RLS (Radio Lokācijas Stacija).[4]
- 9. maijs — no Pelēču pagasta mežiem iznāk pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā Jānis Pīnups.
- 14. maijs — plkst. 15:15 Everesta virsotnē pirmo reizi Latvijas karogu pacēla divi Latvijas alpīnisti — Teodors Ķirsis un Imants Zauls.
- 17. maijs — tika izplatīts valdības, Latvijas Bankas un Bankas Baltija kopējs paziņojums par valsts atbalstu īslaicīgas likviditātes problēmu novēršanai.
- 22. maijs — tika paziņoja, ka no pulksten 14:00 tiek apturētas visas Bankas Baltija operācijas.[5] Bankā palika aptuveni 40 000 privātnoguldītāju un 20 000 firmu nauda.
- 25. maijs — tika noslēgts līgums, nododot valstij 100 procentus Bankas Baltija akciju.
- 26. maijs — notika Letonikas teorijai un praksei veltītā pirmā īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde.
Jūnijs
- 20. jūnijs — Latvijas Banka iesniedza pieteikumu atzīt Banku Baltija par maksātnespējīgu.
Augusts
- 15. augusts — izveidojot Jūras spēku Krasta apsardzes kuģu divizionu, sākās atjaunotās Latvijas jūras robežu aizsardzība.[2]
- 28. augusts — tika dibināta Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kura pārņēma visus likvidējamās aviokompānijas Latavio lidojumus. Air Baltic Corporation SIA akcionāri bija: Latvijas Valstij — 51%, aviokompānijai SAS — 29%; Baltic International USA — 8%; Swedfund International AB — 6%; investīciju fondam "Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe".[6]
Septembris
- 7. septembris — Latvijā oficiāli tika atklāta Siemens pārstāvniecība.[3]
- 22. septembris — tika izveidots Latvijas pasta un Somijas pasta kopuzņēmums SIA "Latvijas Elektroniskais pasts". Pamatnodarbošanās — firmu rēķinu noformēšana un nosūtīšana.
- 30. septembris—1. oktobris — notika 6. Saeimas vēlēšanas.[7]
Oktobris
- 1. oktobris — Latvijas aviokompānija Latavio pārtrauca visus lidojumus un tās vietā darbu uzsāk jaunā aviokompānija airBaltic.[6]
- 13. oktobris — Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Latvijas Ministru prezidents Māris Gailis parakstīja Latvijas oficiālo lūgumu par uzņemšanu Eiropas Savienībā.[1]
- 27. oktobris — Latvija oficiāli izteica vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Pieteikums tika iesniegts Spānijai — tajā laikā ES prezidējošajai valstij.
Novembris
- Saeimā tika izveidota Eiropas lietu komisija.[1]
- 25. novembris — Lattelekom telefona abonenti Cēsīs tika pakāpeniski pārslēgti uz ciparu tīklu. Cēsis bija otrā pilsēta Latvijā, pēc Rīgas, kur tika sākta sakaru tīkla modernizācija.
Dzimuši
- 14. janvāris — Roberts Pētersons, dziedātājs
- 6. augusts — Ulla Zirne, kamaniņu braucēja
Miruši
- 25. februāris — Stanislavs Škutāns, zinātnieks (1901)
- 13. septembris — Edgars Liepiņš, aktieris (1929)
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises, arhivi.lv
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas armija no 1991.gada līdz mūsdienām, mil.lv
- ↑ 3,0 3,1 Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata, pipkalejs.lv
- ↑ Skrundas RLS
- ↑ Saeimai jāpieprasa uzsākt Parex bankas likvidāciju - nra.lv
- ↑ 6,0 6,1 airBaltic: Par mums / Korporatīvā informācija / Vēsture, airbaltic.lv
- ↑ 6. Saeimas vēlēšanu rezultāti, cvk.lv
Ārējās saites
Video
- Uz Līgatni pārved trīs jaunus lācēnus, ltvpanorama, youtube.com 23.09.1995.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |