Ķīnas cimdiņkrabis: Atšķirības starp versijām
Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8 |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
== Latvijā == |
== Latvijā == |
||
[[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi sastapts jau 20. gadsimta 30. gados, tomēr līdz pat 90. gadiem bija rets. Mūsdienās skaits pieaudzis un Ķīnas cimdiņkrabis ir sastopams biežāk. |
[[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi sastapts jau 20. gadsimta 30. gados, tomēr līdz pat 90. gadiem bija rets. Mūsdienās skaits pieaudzis, un Ķīnas cimdiņkrabis ir sastopams biežāk. |
||
== Izskats == |
== Izskats == |
||
36. rindiņa: | 36. rindiņa: | ||
Suga ir ļoti izturīga, tā spēj pielāgoties dažādām ūdens temperatūras svārstībām, samazinātam skābekļa daudzumam, un ir iecietīga arī pret stipri piesārņotiem ūdeņiem,<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/zinas/1568/ Aicinām ziņot par Ķīnas cimdiņkrabi]{{Novecojusi saite}} Dabas aizsardzības pārvalde</ref> kas tai ļāvis veiksmīgi izplatīties samērā piesārņotajos Eiropas piekrastes ūdeņos. Krabis ir [[visēdājs]], uzturā pārsvarā dažāda veida [[augi]], [[aļģes]], [[bezmugurkaulnieki]], nelielas [[zivis]], divvāku [[gliemenes]]. |
Suga ir ļoti izturīga, tā spēj pielāgoties dažādām ūdens temperatūras svārstībām, samazinātam skābekļa daudzumam, un ir iecietīga arī pret stipri piesārņotiem ūdeņiem,<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/zinas/1568/ Aicinām ziņot par Ķīnas cimdiņkrabi]{{Novecojusi saite}} Dabas aizsardzības pārvalde</ref> kas tai ļāvis veiksmīgi izplatīties samērā piesārņotajos Eiropas piekrastes ūdeņos. Krabis ir [[visēdājs]], uzturā pārsvarā dažāda veida [[augi]], [[aļģes]], [[bezmugurkaulnieki]], nelielas [[zivis]], divvāku [[gliemenes]]. |
||
Piekrastē rok līdz 0,5 m dziļas alas. Lielāko dzīves daļu krabis pavada upēs, taču vairoties migrē uz sāļākiem ūdeņiem upju lejtecēs, ostās un jūras piekrastē. Dzimumgatavību Eiropā sasniedz |
Piekrastē rok līdz 0,5 m dziļas alas. Lielāko dzīves daļu krabis pavada upēs, taču vairoties migrē uz sāļākiem ūdeņiem upju lejtecēs, ostās un jūras piekrastē. Dzimumgatavību Eiropā sasniedz 3–5 gados, Ķīnā 1–2 gados. Vienā reizē krabju mātītes izdēj 100 000 – 1 000 000 olas. |
||
Āzijā dzīvojošie Ķīnas cimdiņkrabji pamatā pārtiek no [[moluski]]em, kas bieži ir inficēti ar [[cilvēks|cilvēku]] veselībai kaitīgu [[parazīts|parazītu]] – [[plaušu trematode|plaušu trematodi]]. Eiropā šis parazīts līdz šim nav konstatēts. |
Āzijā dzīvojošie Ķīnas cimdiņkrabji pamatā pārtiek no [[moluski]]em, kas bieži ir inficēti ar [[cilvēks|cilvēku]] veselībai kaitīgu [[parazīts|parazītu]] – [[plaušu trematode|plaušu trematodi]]. Eiropā šis parazīts līdz šim nav konstatēts. |
Versija, kas saglabāta 2024. gada 30. augusts, plkst. 20.10
Ķīnas cimdiņkrabis Eriocheir sinensis (Milne-Edwards, 1853) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
Infrakārta | Krabji (Brachyura) |
Dzimta | Krastkrabju dzimta (Varunidae) |
Ģints | Eriocheir |
Suga | Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) |
Ķīnas cimdiņkrabis Vikikrātuvē |
Ķīnas cimdiņkrabis, arī Ķīnas krabis, Japānas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) ir vidēja izmēra krabis, kas sākotnēji bijis sastopams Dzeltenajā jūrā Āzijas austrumos, taču mūsdienās plaši izplatījies ārpus sākotnējā areāla, apgūstot Eiropas un Ziemeļamerikas piekrastes. Sastopams arī Baltijas jūrā un Latvijas piekrastē.
Izplatība
Ķīnas cimdiņkrabis ir invazīva suga, kam raksturīga strauja izplešanās. Eiropā no Āzijas pirmo reizi ievests 1912. gadā ar kuģu balasta ūdeņiem. Pirmoreiz noķerts Alleras upē, sākotnēji izplatījies Elbas un Vēzeres deltās. Mūsdienās ir apguvis lielu daļu Eiropas piekrastes un upju lejteču, tostarp arī Baltijas jūras piekrasti. Kopš 1998. gada novērots arī Melnajā jūrā. Tāpat sastopams arī Ziemeļamerikā.
Latvijā
Latvijā pirmo reizi sastapts jau 20. gadsimta 30. gados, tomēr līdz pat 90. gadiem bija rets. Mūsdienās skaits pieaudzis, un Ķīnas cimdiņkrabis ir sastopams biežāk.
Izskats
Ķīnas cimdiņkrabja galvkrūšu vairoga jeb karapaksa izmērs ir 6 līdz 10 cm, izmērs kopā ar kājām līdz 20 cm. Priekšējās spīles klātas ar apmatojumu, īsas. Krāsa variē no tumši zaļganbrūnas līdz sarkanīgi brūnai.
Ekoloģija
Suga ir ļoti izturīga, tā spēj pielāgoties dažādām ūdens temperatūras svārstībām, samazinātam skābekļa daudzumam, un ir iecietīga arī pret stipri piesārņotiem ūdeņiem,[1] kas tai ļāvis veiksmīgi izplatīties samērā piesārņotajos Eiropas piekrastes ūdeņos. Krabis ir visēdājs, uzturā pārsvarā dažāda veida augi, aļģes, bezmugurkaulnieki, nelielas zivis, divvāku gliemenes.
Piekrastē rok līdz 0,5 m dziļas alas. Lielāko dzīves daļu krabis pavada upēs, taču vairoties migrē uz sāļākiem ūdeņiem upju lejtecēs, ostās un jūras piekrastē. Dzimumgatavību Eiropā sasniedz 3–5 gados, Ķīnā 1–2 gados. Vienā reizē krabju mātītes izdēj 100 000 – 1 000 000 olas.
Āzijā dzīvojošie Ķīnas cimdiņkrabji pamatā pārtiek no moluskiem, kas bieži ir inficēti ar cilvēku veselībai kaitīgu parazītu – plaušu trematodi. Eiropā šis parazīts līdz šim nav konstatēts.
Austrumāzijā tiek lietots uzturā, uzskatīts par delikatesi ķīniešu virtuvē.
Atsauces
- ↑ Aicinām ziņot par Ķīnas cimdiņkrabi[novecojusi saite] Dabas aizsardzības pārvalde
Ārējās saites
- Ķīnas krabis Latvijas daba
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |