Daivspurzivis

Daivspurzivis Sarcopterygii
Āfrikas protopters Protopterus annectens
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Apakštips	Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips	Žokļaiņi (Gnathostomata)
Virsklase	Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase	Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Iedalījums
Divējādelpojošās zivis (Dipnoi) Otiņspures (Crossopterygii)
Daivspurzivis Vikikrātuvē

Daivspurzivis (Sarcopterygii) ir relikta kaulzivju klase (citās klasifikācijās - apakšklase). Daivspurzivju ziedu laiki bija devona periodā, bet līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai 4 ģintis ar 8 sugām.

Morfoloģija

Daivspurzivju morfoloģijā ir saglabājušās dažādas arhaiskas īpatnības. Ass skeletu veido nepārkaulojusies elastīga horda; nav mugurkaula skriemeļu. Galvaskauss ir amfistilisks vai autostilisks. No segkauliem attīstīts arī zvīņkauls. Aste dificerkāla (fosilajām formām arī heterocerkāla). Pāru peldspurām ir garas vai masīvas balsta daivas, kas apgādātas ar īpašu no iegareniem kauliem veidotu iekšējo skeletu. Ķermeni klāj īpašas kosmoīda tipa zvīņas, kuras veidojas saaugot kopā sīkām zobiņveida zvīņām.

Sirdij ir arteriālais konuss. Zarnā atrodas spirāliskais vārstulis. Zarna atveras kloākā. Kā barības vada sākumdaļas ventrālās sieniņas izaugums veidojas viens vai divi pūslīši, kuri pilda plaušu funkcijas.

Sistemātika

Daivspurzivju sistemātika nav līdz galam izstrādāta, tāpēc pastāv daudz dažādu grupas klasifikāciju. Tradicionāli daivspurzivis dala otiņspurēs jeb bārkšspurēs un divējādelpojošajās zivīs. No otiņspurēm līdz mūsdienām ir saglabājusies latimēriju ģints ar 2 sugām, bet no divējādelpojošajām zivīm Austrālijas ragzobe, četras protopteru sugas no Āfrikas un Dienvidamerikas lepidosirens. Eirāzijā un Ziemeļamerikā dzīvojošu daivspurzivju nav. Savukārt, fosilā veidā daivspurzivis ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos (>40 sugas).

• Klase: Daivspurzivis (Sarcopterygii)

  Apakšklase: Divējādelpojošās zivis (Dipnoi)

  Kārta: †Dipterīdveidīgās (Dipteriformes)

  Kārta: Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontiformes)

  Kārta: Divplaušzivjveidīgās (Lepidosireniformes)

  Apakšklase: Otiņspures (Crossopterygii)

  Kārta: Celakantveidīgās (Actinistia)

  Kārta: †Struniusveidīgās (Struniiformes)

  Kārta: †Ripidistveidīgās (Rhipidistia)

(†) - izmirušu zivju grupa.