1995. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
| Latvijā: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
| Laikapstākļi: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
| Sportā: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
| Kino: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Šajā lapā ir apkopoti 1995. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Guntis Ulmanis | |
| 5. Saeimas priekšsēdētājs | Anatolijs Gorbunovs (līdz 3. novembrim) | |
| 6. Saeimas priekšsēdētājs | Ilga Kreituse (no 3. novembra) | |
| Ministru prezidents | Māris Gailis (līdz 21. decembrim) | Gaiļa Ministru kabinets |
| Andris Šķēle (no 21. decembra) | Šķēles 1. Ministru kabinets |
Notikumi
- Latvijā plašu populatirāti ieguva Elektroniskā deju mūzika. Populārākie latviešu izpildītāji bija 100. Debija un grupa Saule.
Janvāris
- 2. janvāris – tika atvērta Kodak firmas pārstāvniecība Latvijā.
Februāris
- 1. februāris – Latvijā tika izsākts naturalizācijas process.
Aprīlis
- 5. aprīlis – sāka darboties Lattelekom palīdzības dienests 079.[1]
Maijs
- 4. maijs – ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas lokators, jeb RLS (Radio Lokācijas Stacija).[2]
- 9. maijs – no Pelēču pagasta mežiem iznāk pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā Jānis Pīnups.
- 17. maijs – tika izplatīts valdības, Latvijas Bankas un Bankas Baltija kopējs paziņojums par valsts atbalstu īslaicīgas likviditātes problēmu novēršanai.
- 22. maijs – tika paziņoja, ka no pulksten 14.00 tiek apturētas visas Bankas Baltija operācijas.[3] Bankā palika aptuveni 40 000 privātnoguldītāju un 20 000 firmu nauda.
- 25. maijs – tika noslēgts līgums, nododot valstij 100 procentus Bankas Baltija akciju.
- 26. maijs – notika Letonikas teorijai un praksei veltītā pirmā īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde.
Jūnijs
- 20. jūnijs – Latvijas Banka iesniedza pieteikumu atzīt Banku Baltija par maksātnespējīgu.
Augusts
- 28. augusts – tika dibināta Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kura pārņēma visus likvidējamās aviokompānijas Latavio lidojumus.
Septembris
- 7. septembris – Latvijā oficiāli tika atklāta Siemens pārstāvniecība.[1]
- 22. septembris – tika izveidots Latvijas pasta un Somijas pasta kopuzņēmums SIA "Latvijas Elektroniskais pasts". Pamatnodarbošanās – firmu rēķinu noformēšana un nosūtīšana.
- 30. septembris - 1. oktobris – notika 6. Saeimas vēlēšanas.[4]
Oktobris
- 1. oktobris – Latvijas aviokompānija Latavio pārtrauca visus lidojumus un tās vietā darbu uzsāk jaunā aviokompānija airBaltic.
- 27. oktobris – Latvija oficiāli izteica vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Pieteikums tika iesniegts Spānijai - tajā laikā ES prezidējošajai valstij.
Novembris
- 25. novembris – Lattelekom telefona abonenti Cēsīs tika pakāpeniski pārslēgti uz ciparu tīklu. Cēsis bija otrā pilsēta Latvijā, pēc Rīgas, kur tika sākta sakaru tīkla modernizācija.
Skatīt arī
Piezīmes un atsauces
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
