1995. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Latvijā: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Laikapstākļi: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Sportā: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Kino: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
Šajā lapā ir apkopoti 1995. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Guntis Ulmanis | |
5. Saeimas priekšsēdētājs | Anatolijs Gorbunovs (līdz 3. novembrim) | |
6. Saeimas priekšsēdētājs | Ilga Kreituse (no 3. novembra) | |
Ministru prezidents | Māris Gailis (līdz 21. decembrim) | Gaiļa Ministru kabinets |
Andris Šķēle (no 21. decembra) | Šķēles 1. Ministru kabinets |
Notikumi
- Latvijā plašu populatirāti ieguva Elektroniskā deju mūzika. Populārākie latviešu izpildītāji bija 100. Debija un grupa Saule.
Janvāris
- 2. janvāris – tika atvērta Kodak firmas pārstāvniecība Latvijā.
Februāris
- 1. februāris – Latvijā tika izsākts naturalizācijas process.
Aprīlis
- 5. aprīlis – sāka darboties Lattelekom palīdzības dienests 079.[1]
Maijs
- 4. maijs – ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas lokators, jeb RLS (Radio Lokācijas Stacija).[2]
- 9. maijs – no Pelēču pagasta mežiem iznāk pēdējais Otrā pasaules kara mežabrālis Latvijā Jānis Pīnups.
- 17. maijs – tika izplatīts valdības, Latvijas Bankas un Bankas Baltija kopējs paziņojums par valsts atbalstu īslaicīgas likviditātes problēmu novēršanai.
- 22. maijs – tika paziņoja, ka no pulksten 14.00 tiek apturētas visas Bankas Baltija operācijas.[3] Bankā palika aptuveni 40 000 privātnoguldītāju un 20 000 firmu nauda.
- 25. maijs – tika noslēgts līgums, nododot valstij 100 procentus Bankas Baltija akciju.
- 26. maijs – notika Letonikas teorijai un praksei veltītā pirmā īpašā Latvijas Zinātņu akadēmijas sēde.
Jūnijs
- 20. jūnijs – Latvijas Banka iesniedza pieteikumu atzīt Banku Baltija par maksātnespējīgu.
Augusts
- 28. augusts – tika dibināta Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic, kura pārņēma visus likvidējamās aviokompānijas Latavio lidojumus.
Septembris
- 7. septembris – Latvijā oficiāli tika atklāta Siemens pārstāvniecība.[1]
- 22. septembris – tika izveidots Latvijas pasta un Somijas pasta kopuzņēmums SIA "Latvijas Elektroniskais pasts". Pamatnodarbošanās – firmu rēķinu noformēšana un nosūtīšana.
- 30. septembris - 1. oktobris – notika 6. Saeimas vēlēšanas.[4]
Oktobris
- 1. oktobris – Latvijas aviokompānija Latavio pārtrauca visus lidojumus un tās vietā darbu uzsāk jaunā aviokompānija airBaltic.
- 27. oktobris – Latvija oficiāli izteica vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Pieteikums tika iesniegts Spānijai - tajā laikā ES prezidējošajai valstij.
Novembris
- 25. novembris – Lattelekom telefona abonenti Cēsīs tika pakāpeniski pārslēgti uz ciparu tīklu. Cēsis bija otrā pilsēta Latvijā, pēc Rīgas, kur tika sākta sakaru tīkla modernizācija.
Skatīt arī
Piezīmes un atsauces
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |