Avāru haniste
Izskats
Avāru haniste Авар нуцаллъи |
||||
---|---|---|---|---|
Galvaspilsēta | Hunzaha | |||
Valsts valodas | avāru | |||
Valdība | monarhija | |||
- | Valdnieks | Hadži Murats (1834-1836) | ||
Dibināšana | 13. gadsimta sākums |
Avāru haniste (avāru: Авар нуцаллъи) bija agrā feodāla valsts mūsdienu Dagestānas teritorijā, kas pastāvēja no 12. līdz 19. gadsimtam.
Vēsture
1803. gadā haniste kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. Tomēr Krievijas varas iestāžu īstenotā politika izraisīja plašu neapmierinātību un daudzas sacelšanās. Kaukāza kara laikā Avāru haniste kļuva par Šamila Imamāta sastāvdaļu.[1]
Reliģija
Galvenā reliģija bija islāms. Neskatoties uz to, pareizticībai arī bija stipras pozīcijas. Vietējie iedzīvotāji bieži vien bija pagāni.
Atsauces
- ↑ Магомедхабибовна, Казамбиева Патимат (2016). "Аварское ханство в истории Дагестана: исторический экскурс". Историческая и социально-образовательная мысль 8 (6-2): 44–47. ISSN 2075-9908.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Avāru haniste.