Pēc pirmās izglītības iegūšanas viņš 19 gadu vecumā iestājās armijā, kuras sastāvā piedalījās arī karadarbībā. 1794. gadā tika dibināta Parīzes Politehniskā skola. Bio, atgriezies no karadienesta, iestājās tajā kā viens no pirmajiem studentiem. Tobrīd valstī valdīja saspringta politiskā gaisotne. Skolas audzēkņi piedalījās akcijā pret Francijas valdību. Vairāki no viņiem tika apcietināti. Starp viņiem bija arī Bio. No nepatikšanām viņu paglāba skolas vadītāja aizstāvība.
Pēc skolas absolvēšanas tika nosūtīts profesora darbā uz kādu vietējo Francijas augstskolu, bet 1800. gadā viņš kļuva par Collège de France profesoru (Matemātikas katedrā), no 1809. gada kļuva arī par (astronomijas) profesoru Parīzes Universitātē. 1803. gadā ievēlēts Francijas Zinātņu akadēmijā, bet 1819. gadā kļuva arī par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekli. Par pamatu viņa ievēlēšanai Francijas Zinātņu akadēmijā kalpoja vairāki zinātniskie darbi dažādās jomās.
Viņa zinātniskā darbība galvenokārt saistīta ar polarizāciju, optiku, elektromagnētismu, akustiku, ģeodēziju, astronomiju un zinātnes vēsturi. 1815. gadā viņš atklāja gaismas polarizācijas plaknes griešanās likumu (Bio likums). Viņa pētījumi par polarizācijas plaknes griešanos lika pamatu saharimetrijai. 1820. gadā kopā ar Fēliksu Savāru atklāja likumu, kas ļāva noteikt elektriskās strāvas radītā magnētiskā lauka intensitāti (Bio—Savāra likums).
.svg){kind=small}
