Žoržs Remī
| Žoržs Remī | |
|---|---|
 Mākslinieka paraksts | |
| Pilnais vārds | Žoržs Prospers Remī |
| Dzimis |
1907. gada 22. maijā Eterbeka, Beļģija |
| Miris |
1983. gada 3. martā (75 gadu vecumā) Voluvesenlambēra, Beļģija |
| Tautība | beļģis |
| Nozares | komiksi |
| Mācījies | pašapmācība |
| Slavenākie darbi | "Tintiņa piedzīvojumi" |
| Apbalvojumi | Kroņa ordeņa oficieris |
Žoržs Prospers Remī (franču: Georges Prosper Remi; dzimis 1907. gada 22. maijā, miris 1983. gada 3. martā), plašāk pazīstams kā Eržē (franču: Hergé), bija beļģu komiksu mākslinieks, kurš atpazīstamību ieguvis ar saviem komiksu albumiem par jaunā žurnālista Tintiņa piedzīvojumiem, kas līdz mūsdienām ir izdoti vairāku miljonu tirāžās visā pasaulē. "Tīrās līnijas" (franču: Ligne claire) tehnikas izveidotājs, ko arī vēlāk plaši izmantoja popārta meistari (Endijs Vorhols, Rojs Lihtenšteins). Pseidonīms Eržē izveidots samainot vietām iniciāļu burtus "Ž. R." no "Žoržs Remī".
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bērnība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žoržs Remī dzimis 1907. gada 22. maijā Eterbekas pilsētā, Brabantē (mūsdienās daļa no Briseles galvaspilsētas reģionā). Tēvs Aleksis Remī, kalpotājs; māte Elizabete Remī — mājsaimniece. 1920. gadā viņu atdeva Sv. Bonifācija katoļu koledžā. Kaisle uz zīmēšanu izpaudās jau bērnībā, piezīmējot pilnas skolas burtnīcas, zīmējumi bieži bija kopā ar bulles (filakteriem), kuros tika izvietotas personāžu replikas (20. gadsimta sākumā šī mūsdienu komiksiem raksturīgā iezīme vēl netika plaši izmantota). Eržē ļoti mīlēja kino, īpaši komēdijas ar Čārlija Čaplina un Bastera Kītona dalību. Bērnībā Žoržs bija skauts. 1924. gadā viņš sāka parakstīt savus zīmējumus, ko publicēja žurnālā Le Boy-Scout Belge, ar iniciāļiem "R. G.". Šajā žurnālā tika publicēta viņa pirmā zīmētā sērija "Tortora piedzīvojumi".
Ceļš pie Tintiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 19 gadu vecuma Eržē sāka zīmēt avīzei Vingtième Siècle. Drīzumā Eržē sāka rediģēt svētdienas literāri māksliniecisko avīzes pielikumu, bet 1928. gada novembrī — jaunu, bērnu auditorijai adresētu pielikumu vakara avīzei Le Petit Vingtième. Klāt pie esošajiem "Tortora piedzīvojumiem", no 1929. gada 10. novembra sāka drukāt jaunu komiksu sēriju par jauno reportieri Tintiņu, kas arī padarīja Eržē slavenu.
Cikls "Tintiņš Padomju zemē" drukājās žurnāla lappusēs līdz 1930. gada 8. maijam; komikss tika atzīts par veiksmīgu, kaut arī autora attieksme pret šo darbu bija mainījusies. Pēc Krievijas Tintiņš un viņa suns Mīļuks devās uz Kongo (šajā ciklā jūtama Andrē Žida grāmatas "Ceļojums uz Kongo" ietekme), pēc tam uz Čikāgu (cikls "Tintiņš Amerikā"). 1932. gadā žurnāls sāka publicēt Tintiņa piedzīvojumus austrumu zemēs: Portsaīdā, Suecā, Bombejā, Kolombo, Ceilonā, Singapūrā, Honkongā, Šanhajā. Visi šie piedzīvojumi apkopoti albumā "Faraona cigāri", ko publicēja izdevniecība Casterman, kam pieder ekskluzīvas tiesības uz sāgu par Tintiņu.
Citi tēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Eržē daiļrade neaprobežojās ar Tintiņu. Mākslinieks radījis tādus tēlus kā Kviks un Flupke, Popols un Viržīni (viņu vārdi skan kā parodija Bernardēna de Senpjēra stāsta galveno varoņu vārdiem), Džo, Zets un Žoko. Tomēr pateicoties tieši Tintiņam, Eržē iemantoja atpazīstamību dzimtenē un vēlāk arī pasaulē.
Draudzība ar Čangu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1934. gadā Eržē iepazinās un vēlāk arī sadraudzējās ar ķīniešu studentu, kas bija ieradies uz kursu noklausīšanos Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā. Viņu sauca Čangs Čunžeņs. Jaunais Eržē draugs sāka apgūt viņa māksliniecisko komiksa tehniku. Tomēr pēc gada Čangam bija jāatgriežas dzimtenē, Eržē ļoti pārdzīvoja šķiršanos, nākamreiz viņi satikās tikai 1981. gadā. Vadoties pēc draudzības iespaidiem, Eržē izveidoja komiksu ciklu "Tintiņa piedzīvojumi Tālajos austrumos", tomēr garo nosaukumu nācās nomainīt uz īsāku: "Zilais lotoss" (Le lotus bleu).
Kara gadi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Otrā pasaules kara fašistu okupācijas laikā, 1940. gada maijā Le Petit Vingtième tika aizvērts, bet Eržē piedāvāja darbu izdevumā Le Soir. Kopš 1940. gada oktobra viņš bija redaktors avīzes bērnu pielikumam Le Soir-Jeunesse. Kara laikā Eržē izdeva vairākus komiksu albumus, tajā skaitā arī apokaliptiskos toņos izkrāsoto un antisemītiskus pārmetumus saņēmušo L'Étoile mystérieuse. Kopš 1943. gada sadarbojās ar mākslinieku Edgaru Žakobu.
Pēckara grūtības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1944. gada septembrī, pēc tā, kad vācu karaspēks bija spiests pamest Briseli, Eržē arestēja, apsūdzot kolaboracionismā. Vairāki preses izdevumi sāka drukāt izsmejošas Tintiņa parodijas, kur Eržē radītais varonis atrodas starp nacistiem. Vairākiem albumiem, kas izdoti pēc komiksa "Tintiņš Padomju zemē", tika pārmests imperiālisms, militārisms un fašisms. Tikai 1946. gada maijā visas apsūdzības tika noņemtas, un mākslinieks atkal varēja iekārtoties darbā. 1946. gada 26. septembrī tika izdots žurnāla "Tintiņš" pirmais numurs, Eržē bija tā mākslinieciskais direktors. Žurnāla tirāža katru gadu palielinājās. Tika atsākts darbs pie iepriekš pārtrauktā komiksu cikla "Saules templis".
Tomēr, neskatoties uz lielo veiksmi, 1947. gada maijā Eržē nācās šķirties no sava palīga Žakoba. Mākslinieks cieta no depresijas un nopietni apsvēra domu par emigrāciju uz Argentīnu, bet savu ieceri viņš tā arī neīstenoja. Eržē turpināja darbu pie Tintiņa un 1956. gadā izdeva albumu "Turnesola lieta", ko dažreiz mēdz saukt par viņa daiļrades augstāko punktu.
1956, gadā Eržē iepazinās ar mākslinieci Faniju Vlaminku, pēc pieciem mēnešiem viņu starpā izveidojās attiecības. Pēc mākslinieka nāves Fanija izveidoja Eržē fondu un ieguva autortiesības uz visiem Eržē darbiem. 1958. gada septembrī Eržē sāka drukāt komiksu ciklu "Tintiņš Tibetā", daļēji pārņemts ar tajos laikos populārajiem stāstiem par sniega cilvēku, bet šajā laikā viņam saasinājās depresija un albuma iznākšana sakrita ar šķiršanos no pirmās sievas Žermēnas.
Eržē nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1960. gados sīvu konkurenci Eržē radīja "Laimīgais Lūks", "Asterikss", "Korto Maltezs" un citi Eiropā zīmētie komiksi. Tomēr Tintiņa popularitātei tas nekaitēja: Eržē albumu tirāža, ko izdeva izdevniecība Casterman, pārsniedza miljons eksemplārus. Mākslinieks visu laiku strādāja pie veco albumu pilnveidošanas, tomēr nevēlējās modernizēt albumu "Tintiņš Padomju zemē", uzskatot to par jaunības kļūdu.
Eržē nomira no leikēmijas 1983. gadā, nepaspējot pabeigt savu pēdējo komiksu albumu.
Beļģi par godu Tintiņam uzstādīja pieminekli vienā no Briseles parkiem un mākslinieka 75. dzimšanas dienā Briseles astronomu biedrība viņa vārdā nosauca nelielu planētu.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žoržs Remī.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Eržē biogrāfija
- Forumi, kas veltīti Eržē komiksiem
|
