Alfs Vanags
| ||||||||
| ||||||||
.svg){kind=small}
Alfrēds Helmuts Vanags, vairāk pazīstams kā Alfs Vanags (angļu: Alf Vanags, dzimis 1942. gada 28. jūlijā, miris 2016. gada 26. jūnijā) bija latviešu un britu ekonomists, kuram bija nozīmīga loma ekonomikas zinātnes atjaunošanā Latvijā pēc valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā. 2001. gadā Alfs Vanags nodibināja Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru (BICEPS),[1] neatkarīgu ekonomikas domnīcu. Viņš bija Baltic Journal of Economics,[2] viena no vadošajiem Ziemeļeiropā publicētajiem zinātniskajiem ekonomikas žurnāliem, dibinātājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1942. gadā vācu okupētajā Rīgā, Vanags uzauga un ieguva izglītību Londonā, kur viņa vecāki apmetās uz dzīvi pēc tam, kad 1944. gadā kā bēgļi pameta padomju okupēto Latviju. Pēc Londonas Ekonomikas skolas absolvēšanas viņš uzsāka akadēmisko karjeru Londonas Karalienes Marijas koledžā (Queen Mary University of London) un Vollongas Universitātē (University of Wollongong) Austrālijā.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Alfs Vanags atgriezās Latvijā, lai pievienotos jaunizveidotajai Eirofakultātei (EuroFaculty) un Rīgas Ekonomikas augstskolai. Lielākā daļa paša Vanaga pētījumu šajā periodā bija veltīti finanšu stabilitātei, reformām un Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā ekonomiskajiem aspektiem.
Tā kā mūsdienu ekonomikas zinātne padomju plānveida ekonomikā praktiski nepastāvēja, Vanaga atgriešanās nospēlēja lielu lomu akadēmiskās un ekonomikas politikas analīzes attīstībā Latvijā. 2000. gadu sākumā lielākā daļa profesionālo ekonomistu Latvijā bija Alfa Vanaga audzēkņi.[3]
Paralēli akadēmiskajam un politikas analīzes darbam Vanags bieži sniedza eksperta komentārus par Latvijas ekonomiku ievērojamos plašsaziņas līdzekļos Latvijā un visā pasaulē. [4][5] [6] [7] [8] [9] [10]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 2017. gada BICEPS un Baltijas Ekonomikas asociācija katru gadu rīko Alfam Vanagam veltītas lekcijas. Starp lektoriem bijuši Londonas Ekonomikas skolas Globālo lietu institūta (LSE's Institute of Global Affairs) direktors Ēriks Berglofs (Erik Berglöf), Oksfordas Universitātes Vaita morāles filozofijas profesors Džons Brūms (John Broome), Parīzes CREST direktors Fransiss Kramārs (Francis Kramarz), Maskavas Jaunās ekonomikas augstskolas (New Economic School) rektors Rubens Enikolopovs (Рубен Ениколопов) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas galvenā ekonomiste Beata Javorčika (Beata Javorcik).[11]
Nozīmīgākās publikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vanags, Alf; Kalvet, Tarmo; Maniokas, Klaudijus (2012). "Financial engineering instruments: the way forward for cohesion policy support? Recent experience from the Baltic states". Baltic Journal of Economics 12 (1): 5–22. doi:10.1080/1406099X.2012.10840508.
- Vanags, Alf (2011). "Economic integration and cohesion in the Baltic Sea region: A critical perspective from the Baltic States". Journal of Baltic Studies 42 (1): 91–102. doi:10.1080/01629778.2011.540805.
- Vanags, Alf (2010). Tax reform in Latvia: Could it be fair?. SSE Riga/BICEPS Occasional Papers.
- Vanags, Alf (2009). The Case for a Latvian Version of the Obama Broadband Package. SSE Riga/BICEPS Occasional Papers.
- Vanags, Alfred; Hansen, Morten (October 2008). "Stagflation in Latvia: how long, how far, how deep?". Baltic Journal of Economics 8 (1): 5–28. doi:10.1080/1406099X.2008.10840443.
- Vanags, Alf; Morten Hansen (2006). Inflation in the Baltic States and Other EU New Member States: Similarities, Differences and Adoption of the Euro. SSE Riga/BICEPS Occasional Papers.
- Vanags, Alf; Qin, Duo (1996). "Modelling the inflation process in transition economies: Empirical comparison of Poland, Hungary and Czech Republic". Economics of Planning 29 (3): 147–168. doi:10.1007/BF00683946.
- Vanags, Alfred; Hale, C. (September 1989). "Spot and Period Rates in the Dry Bulk Market: Some Tests for the Period 1980-1986". Journal of Transport Economics and Policy 23 (3): 281–291. JSTOR 20052892.
- Vanags, Alfred; Katz, Eliakim (June 1978). "Money, Saving, and Portfolio Choice under Uncertainty". American Economic Review 68 (3): 386–388. JSTOR 1805269.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs». Skatīts: 2023-11-18.
- ↑ «Baltic Journal of Economics. Taylor & Francis». Skatīts: 2023-11-18.
- ↑ «Anders Paalzow: Remembering Alf». 2016. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2023-11-18.
- ↑ «Alfs Vanags: devalvācija – vienīgais ceļš, kā stimulēt ekonomiku». Diena. 2009. gada 3. jūnijs. Skatīts: 2023-11-18.
- ↑ «Alfs Vanags: Ieguvumi no konkurences virszemes TV – tikai ilūzija». DELFI. 2012. gada 20. decembris. Skatīts: 2023-11-18.
- ↑ «Riga realities». The Economist. 2015. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023-11-10.
- ↑ «Greece’s Woes May Give Pause to Euro Zone Candidates». New York Times. 2010. gada 11. februāris. Skatīts: 2023-11-06.
- ↑ «Latvia economy reels in recession». BBC. 2010. gada 4. februāris. Skatīts: 2023-11-10.
- ↑ «Latvia's Problems Prompt Worry About Contagion». The Wall Street Journal. 2009. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2023-11-10.
- ↑ «Latvian PM rules out devaluation». Financial Times. 2009. gada 12. marts. Skatīts: 2023-11-10.
- ↑ «Lekcijas Alfa Vanaga piemiņai». 2022. gada 7. februāris. Skatīts: 2023-11-18.
