Grunts mehānika
Grunts mehānika ir inženierzinātņu nozare, kas nodarbojas ar grunts fizikālo īpašību izpēti un aprakstu, lai prognozētu, kā grunts uzvedas dažādos būvniecības un inženiertehniskajos apstākļos. Tā ietver grunts slodzes nestspējas, konsolidācijas, deformācijas un citus aspektus, kas ir būtiski dažādiem būvniecības procesiem, piemēram, pamatu projektēšanai, nogāžu stabilitātes analīzei un tuneļu būvniecībai. Grunts mehānikas uzdevumus risina, pielietojot matemātiskās metodes, kas demonstrē rezultātu skaitliskā daudzuma izteiksmē.[1]
Grunts mehānikā aprēķiniem izmanto datus, kas iegūti ar inženierģeoloģijas paņēmieniem, šos datus sistematizē pēc aprēķina shēmām.
Slodzes sadalījums un spriegumu aprēķini gruntī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viena no galvenajām grunts mehānikas problēmām ir slodzes sadalījuma noteikšana gruntī. To var aprēķināt, izmantojot elastības teoriju, un tā ir svarīga, lai prognozētu, kā grunts reaģēs uz būvkonstrukciju uzlikto slodzi.
Vertikālo spriegumu aprēķins pēc Boussinesq formulas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Boussinesq formula tiek izmantota, lai aprēķinātu spriegumus, kas rodas noteiktā dziļumā zem punktslodzes. Šī formula ir šāda:
kur: σz - vertikālais spriegums noteiktā dziļumā (Pa); Q - punktu slodze (N); r - horizontālais attālums no slodzes punkta (m); z - ir dziļums zem slodzes punkta (m).
Šis aprēķins ļauj noteikt, cik liels spriegums rodas dažādos dziļumos un attālumos no punktu slodzes, piemēram, ēkas pamatu ietekmē.
Kopējā slodzes nestspēja pamatu projektēšanai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pamatu slodzes nestspēja ir maksimālā slodze, ko pamati var uzņemt, neizraisot grunts atteici. Terzaghi slodzes nestspējas teorija dod klasisku pieeju šādu aprēķinu veikšanai. Terzaghi formula homogēnai gruntij ir:
kur: qu - kopējā slodzes nestspēja (kPa); c - grunts kohezijas stiprība (kPa); σ0 - virsmas spriegums (kPa); γ - grunts vienības svars (kN/m³); B - pamatu platums (m); Nc, Nq, Nγ - Terzaghi nestspējas koeficienti, kas ir atkarīgi no grunts iekšējās berzes leņķa ϕ.
Šī formula ļauj noteikt grunts projekta slozes nestspēju un to vai vai nepieciešama grunts nostiprināšana, pamatu paplatināšana u.tml.
Grunts konsolidācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Grunts konsolidācija ir process, kurā samazinās grunts apjoms zem ilgstošas slodzes, izspiežot no tās ūdeni. Tas ir svarīgs process, kas jāņem vērā, lai novērstu grunts pārvietošanos un nevienmērīgu nogulšņu veidošanos būvkonstrukcijās.
Terzaghi konsolidācijas vienādojums
Vienmērīgi piesūcinātai gruntij Terzaghi konsolidācijas vienādojums ir:
kur:u - poru spiediens (Pa); t - laiks (s); z - dziļums (m); cv - konsolidācijas koeficients (m²/s).
Šis vienādojums apraksta, kā poru spiediens mainās laika gaitā un dziļumā, izraisot grunts konsolidāciju. To izmanto, lai prognozētu, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai grunts stabili nosēstos pēc būvniecības.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ R.E. Dashko, A.A. Kagin. Mehanika gruntov v inzhenerno - geologicheskoj praktike, M: Nedra - 1977.g. - 237 s.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar dzelzceļu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|