Helmuts Johans Ludvigs fon Moltke (vācu: Helmuth Johann Ludwig von Moltke; dzimis 1848. gada 23. maijā, miris 1916. gada 18. jūnijā) bija vācu ģenerālpulkvedis (Generaloberst). Helmuta fon Moltkes Vecākā brāļadēls. Vācijas generālštāba priekšnieks no 1906. līdz 1914. gadam. Spēlēja aktīvu lomu Vācijas politikā pirms Pirmā pasaules kara.
Dzimis Mēklenburgā un nosaukts par godu tēvabrālim. Izcēlies Francijas-Prūsijas karā. Starp 1875. un 1878. gadu mācījās kara akadēmijā. No 1880. gada darbojās Vācijas ģenerālštābā. 1882. gadā kļuva par sava tēvoča Helmuta fon Moltkes Vecākā adjutantu. Pēc tēvoča nāves 1891. gadā kļuva par imperatora Vilhelma II adjutantu. No 1904. gada - atkal ģenerālštābā. 1906. gadā nomainīja Alfrēdu fon Šlīfenu Vācijas ģenerālštāba priekšnieka amatā. 1914. gada 25. decembrī, saasinoties attiecībām ar imperatoru, Helmuta fon Moltkes vietā par ģenerālštāba priekšnieku tika iecelts Erihs fon Falkenhains. Miris 1916. gadā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helmuts fon Moltke.