Iļja Muromietis (lidmašīna)
| Iļja Muromietis Илья Муромец | |
| |
| Tips | bumbvedējs—divspārnis |
| Ražotājs | Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas aviācijas nodaļa |
| Konstruktors | Igors Sikorskis |
| Pirmais lidojums | 1913. gada 23. decembrī |
| Nodošana | 1913. gadā |
| Pēdējais lidojums | 1923. gadā |
| Lietotājs | Krievijas Impērija |
| Izgatavots | 1913—1917 |
| Kopskaits | ~80 |
| Bāzes modelis | Russkij vitjaz |
Iļja Muromietis (krievu: Илья Муромец) bija kopējs nosaukums vairākām koka divspārņu četrmotoru sēriju lidmašīnām, ko izlaida Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas aviācijas nodaļā Krievijā, laika posmā no 1913. līdz 1918. gadam. Ar lidmašīnām tika uzstādīti vairāki rekordi: kravnesībā, pasažieru skaitā un maksimālajā lidojuma augstumā.
Izstrāde un pirmie modeļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lidmašīna izstrādāta Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas aviācijas nodaļā Petrogradā aviokonstruktora Igora Sikorska vadībā. Iļja Muromietis izveidojās turpinoties lidmašīnas Russkij vitjaz konstrukcijas attīstībai, kā gaitā priekšgājējs tika pilnībā pārstrādāts, bez īpašām izmaiņām palika tikai kopējā lidmašīnas shēma un tā spārnu konstrukcija ar četriem motoriem, savukārt, fizelāža tika izstrādāta jauna. Rezultātā lidmašīna ar tiem pašiem četriem vācu uzņēmuma "Argus" ražojuma motoriem spēja veikt lielāku maksimālo lidojuma augstumu un celt divreiz lielāku kravnesību.
1915. gadā rūpnīcas aviācijas nodaļā Petrogradā inženieris V.Kirejevs izveidoja aviācijas motoru "Russo-Balt". Tas bija divtaktu sešcilindru motors ar šķidrumdzesi. Automobiļu tipu radiatori atradās motoru sānos. "Russo-Balt" motori tika uzstādīti atsevišķai lidmašīnas modifikācijai.[1]
Iļja Muromietis bija pirmā lidmašīna aviācijas vēsturē, kas bija aprīkota ar no kabīnes atsevišķu pasažieru salonu, guļamistabām un pat vannu un tualeti. Lidmašīnai bija apsilde, no motoru izplūdes gāzēm, un elektrisko apgaismojumu. Fizelāžas sānos atradās izejas uz apakšējā spārna konsolēm. Pirmā pasaules kara un Pilsoņu kara sākums uz laiku apturēja civilās aviācijas attīstību.
Pirmās lidmašīnas būve beigta 1913. gada oktobrī. Pēc izmēģinājuma lidojumiem ar to veica paraugdemonstrējumu lidojumus un tika uzstādīti daži rekordi. Lidmašīnu pilotēja Igors Sikorskis, lidojumos piedalījās arī latviešu kapteinis Krišjānis Prūsis.[2]
1914. gada pavasarī pirmo lidmašīnu pārveidoja par hidroplānu ar jaudīgākiem motoriem. Šo modifikāciju apstiprināja jūrniecības aģentūra un tas līdz pat 1917. gadam bija lielākais hidroplāns.
Izmantošana Pirmajā pasaules karā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uz kara sākumu bija uzbūvētas četras lidmašīnas. 1914. gada septembrī tās tika nodotas Krievijas imperatora gaisa kara flotei .
Tajā paša gadā tika izdots imperatora rīkojums par bumbvedēju Iļja Muromietis eskadras izveidi. Par eskadras vadītāju iecēla Mihailu Šidlovski. Viņam nācās uzsākt eskadras komplektāciju praktiski gandrīz no nulles, jo vienīgais pilots, kurš varēja pilotēt Muromieti bija Igors Sikorskis, pārējie ar neuzticību, pat ar naidu, izturējās kaut vai pret ideju par smago aviāciju, jaunos pilotus bija nepieciešams apmācīt, savukārt, lidaparātus apbruņot.
Kara laikā tika uzsākta V sērijas (krievu: серия В) ražošana, kas bija pati masveidīgākā. No B sērijas šie modeļi atšķīrās ar mazāku izmēru un lielāku ātrumu. Ekipāža sastāvēja no četriem cilvēkiem, dažām modifikācijām bija tikai divi motori. Tika izmantotas aviācijas bumbas ar aptuveno svaru 80 kg, retāk līdz 240 kg.
1915. gadā tika uzsākta G sērijas (krievu: сериия Г) ražošana. Lidmašīna septiņu cilvēku ekipāžai G-1, 1916. gadā G-2, ar strēlnieku kabīni G-3, 1917. gadā G-4. 1915. un 1916. gados saražotas trīs D sērijas lidmašīnas. Lidmašīnu ražošana turpinājās līdz 1918. gadam. Lidmašīnu modelis G-2 tika izmantots arī pilsoņu karā.
Karā kopsummā piedalījās 60 lidmašīnas. Eskadra veica 400 kaujas uzlidojumus, nometa 65 tonnās aviobumbu un iznīcināja 12 ienaidnieka iznīcinātājus. Viens Iļja Muromietis kara laikā tika notriekts, bet trīs sabojāti.
Lidmašīnu izmantošana pēc Oktobra revolūcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1918. gadā netika veikts neviens lidojums ar Iļja Muromietis markas lidmašīnām.
Pirmo reizi Krievijas PFSR regulārie iekšējie avioreisi ar lidmašīnu Iļja Muromietis sākās 1920. gada janvārī ar lidojumiem maršrutā Sarapula - Jekaterinburga - Sarapula.[3]
1920. gadā veikti daži izlidojumi uz Padomju-poļu karu un kara darbībā pret Vrangeli. 21. novembrī bija pēdējais lidmašīnas kaujas izlidojums.
1921. gada 1. maijā atklāja pasta un pasažieru aviolīniju Maskava—Harkiva. Līniju apkalpoja sešas Iļja Muromietis markas lidmašīnas, bet dēļ to lielā nolietojuma un nepilnīgā motoru resursa, 1922. gadā līniju likvidēja.
Vienu no pasta lidmašīnām nodeva Gaisa šaušanas un bombardēšanas skolai Serpuhovā, kur ar to no 1922. līdz 1923. gadam tik veikti apmēram 80 mācību lidojumi. Pēc kā "Muromieši" gaisā vairs nav cēlušies.
Tehniski parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Iļja Muromietis | IM-B (ИМ-Б) | IM-V (ИМ-В) | IM-G-1 (ИМ-Г-1) | IM-D-1 (ИМ-Д-1) | IM-E-1 (ИМ-Е-1) |
| Lidmašīnas tips | bumbvedējs | ||||
| Izstrādātājs | Krievu-Baltijas vagonu rūpnīcas aviācijas nodaļa | ||||
| Lietotājs | Krievijas imperatora gaisa kara flote | ||||
| Ražošanas laiki | 1913—1914 | 1914—1915 | 1915—1917 | 1915—1917 | 1916—1918 |
| Garums (m) | 19 | 17,5 | 17,1 | 15,5 | 18,2 |
| Augšējā spārna izvērsums (m) | 30,9 | 29,8 | 30,9 | 24,9 | 31,1 |
| Apakšējā spārna izvērsums (m) | 21,0 | ||||
| Spārnu laukums (m)² | 150 | 125 | 148 | 132 | 200 |
| Pašmasa (kg) | 3100 | 3500 | 3800 | 3150 | 4800 |
| Pilna masa (kg) | 4600 | 5000 | 5400 | 4400 | 7000 |
| Pārlidojuma ilgums (h) | 5 | 4,5 | 4 | 4 | 4,4 |
| Maksimālais lidojuma augstums (m) | 3000 | 3500 | 3000 | ? | 2000 |
| Pacelšanās ātrums | 2000/30' | 2000/20' | 2000/18' | ? | 2000/25' |
| Maksimālais ātrums (km/h) | 105 | 120 | 135 | 120 | 130 |
| Motori | 4 vienības "Argus" 140 Zs |
4 vienības "Russo-Balt" 150 Zs |
4 vienības "Sunbeam" 160 Zs |
4 vienības "Sunbeam" 150 Zs |
4 vienības "Renault" 220 Zs |
| Kopā izlaisti | 7 | 30 | ? | 3 | ? |
| Ekipāža (cilvēki) | 5 | 5-6 | 5-7 | 5-7 | 6-8 |
| Apbruņojums | 2 ložmetēji, 350 kg aviobumbas |
4 ložmetēji, 417 kg aviobumbas |
6 ložmetēji, 500 kg aviobumbas |
4 ložmetēji, 400 kg aviobumbas |
5-8 ložmetēji, 300-500 kg aviobumbas |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Первый в мире бомбардировщик и пассажирский самолёт "Илья Муромец" (krieviski)
- ↑ Aizmirstais latviešu kara lidotājs — Krišjānis Prūsis
- ↑ Первые в Советском Союзе регулярные рейсы на внутренних авиалиниях Arhivēts 2012. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iļja Muromietis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- «Илья Муромец» (krieviski)
- Dati un fotogrāfijas (krieviski)
- Lidmašīna «Илья Муромец» (krieviski)
