Jemeļjans Jaroslavskis

Jemeļjans Jaroslavskis; Емельян Михайлович Ярославский
Personīgā informācija
Dzimis	1878. gada 3. martā ; Čita, Aizbaikala apgabals, Krievijas Impērija (tagad Krievija)
Miris	1943. gada 4. decembrī (65 gadi); Maskava, KPFSR, PSRS (tagad Krievija)
Karojošo bezdievju savienības Centrālās padomes priekšsēdētājs
Amatā	1925 — 1943
VK(b)P CK Antireliģiozās komisijas priekšsēdētājs
Amatā	1923 — 1929

Jemeļjans Jaroslavskis (krievu: Емельян Ярославский), dzimis Minejs Gubeļmans (Миней Израилевич Губельман), bija Krievijas revolucionārs, padomju valsts, Komunistiskās partijas un sabiedriskais darbinieks, viens no Padomju Savienības antireliģiozās politikas vadītājiem.

Dzīvesgājums

J. Jaroslavskis piedzima 1878. gadā Čitā izsūtītā un nometinātā ebreju ģimenē. Ieguvis sākumizglītību, 9 gadu vecumā sāka strādāt grāmatu sietuvē. 1892. gadā pabeidza Čitas 3 klašu skolu, kā eksterns nokārtoja eksāmenu par ģimnāzijas 4 klasēm, turpmāk izglītības iestādēs nemācījās.

Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) biedrs kopš 1898. gada. Sarīkoja Aizbaikāla dzelzceļa strādnieku sociāldemokrātisku pulciņu.

1901. gadā devās ārpus Krievijas Impērijas, strādāja par avīzes "Искра" korespondentu. 1902. gadā, būdams KSDSP Čitas komitejas loceklis, arestēts par revolucionāra satura skrejlapu sarakstīšanu un izplatīšanu, bet atbrīvots policijas uzraudzībā. Kopš 1903. gada bija KSDSP Sanktpēterburgas komitejas loceklis, kļuva par ekspropriāciju veicošā KSDSP Kaujas centra līdzvadītājiem. Rīkoja tekstilfabriku strādnieku streiku Jaroslavļā, no kuras nosaukuma ieguva savu pseidonīmu.

1905.—1907. gada revolūcijas dalībnieks: darbojās Pēterburgā un Jekaterinonoslavļā, piedalījās 1. KSDSP Kara un kaujas organizāciju konferencē Tammerforsā, bija KSDSP Maskavas komitejas loceklis, 4. un 5. KSDSP kongresu delegāts. Jaroslavska līgavu, revolucionāri Olgu Genkinu, 1905. gadā nogalināja melnsimtnieki.

1907. gadā Jaroslavskis arestēts, viņam piespriesti katorgas darbi, kurus viņš pildīja Aizbaikāla apgabalā, pēc tam apmetās Austrumsibīrijā. 1915.—1917. gadā vadīja Jakutijas novadpētniecības muzeju.

Pēc Februāra revolūcijas bija Jakutijas Sabiedrības drošības komitejas loceklis, pēc tam Jakutijas Deputātu padomes vadītājs. Kopš 1917. gada jūlija strādāja KSDS(b)P Maskavas komitejas kara organizācijā (veica boļševiku propagandu bruņotajos spēkos). Oktobra revolūcijas laikā Jaroslavskis bija KSDS(b)P Maskavas bruņotās sacelšanās rīkošanas centra loceklis, Maskavas Kara revolucionārās komitejas loceklis.

Brestļitovskas miera līguma jautājumā Jaroslavskis ieņēma kreiso komunistu nostāju. KK(b)P CK pilvarotais mobilizācijas Sarkanajā armijā veikšanai 1918.—1919. gadā, Maskavas kara apgabala komisārs. 1919.—1922. gadā Permas guberņas komitejas sekretārs, KK(b)P CK Sibīrijas apgabala biroja loceklis. 1921. gadā kļuva par KK(b)P CK sekretāru un Organizācijas biroja locekli. 1921. gadā kā apsūdzētājs no valsts puses piedalījās tiesas procesā pret baronu Ungernu. 1923.—1939. gadā KK(b)P / VK(b)P Centrālās kontroles komisijas (kopš 1934. gada — Partijas kontroles komisija) loceklis.

Kopš 1925. gada bija Karojošo bezdievju savienības Centrālās padomes priekšsēdētājs. No 1923. līdz 1929. gadam bija KK(b)P / VK(b)P Antireliģiozās komisijas priekšsēdētājs. Avīzes «Безбожник» ("Bezdievis") un žurnālu «Безбожник» un «Безбожный крокодил» ("Bezdievīgais Krokodils") redaktors.

Jaroslavskis bija Bijušo politisko katordznieku un izsūtīto biedrības (1929—1935) Vissavienības Veco boļševiku biedrības (kopš 1931. gada) priekšsēdētājs.

Kopš 1939. gada bija PSRS Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (Vēstures nodaļa). Augstākās partijas skolas VK(b)P vēstures katedras vadītājs.

Nomira 1943. gadā no kuņģa vēža. Kremēts, urna ar pelniem iemūrēta Kremļa sienā.

Padomju Savienības laikā Jaroslavska vārdā pārdēvētas ielas vairākās Krievijas PFSR pilsētās, mūsdienās lielākajai daļai no tām šis nosaukums saglabāts (Čitā, Novosibirskā, Irkutskā, Jakutskā, Saranskā, Tulā, Krasnodarā).

Ģimene

brālis Moisejs Gubeļmans (1884—1968) — revolucionārs, valsts un partijas darbinieks
sieva Klavdija Kirsanova (1888—1947) — revolucionāre, valsts un partijas darbiniece
meita Marianna Jaroslavska (1915—2003) — tēlniece, Romana Karmena, pēc tam Marsela Rozenberga sieva
dēls Vladimirs Jaroslavskis (1922—1947) — lidotājs iznīcinātājs, Lielā Tēvijas kara dalībnieks
dēls Frunze Jaroslavskis (1924—1983) — lidotājs iznīcinātājs, Lielā Tēvijas kara dalībnieks
audžumeita Lilija Karastojanova (1917—1943, augusi Jaroslavsku ģimenē no 1927. līdz 1938. gadam) — bulgāru izcelsmes padomju žurnāliste, partizāne

Rakstu darbi

Jaroslavska rakstu darbu sarakstā citu starpā ir:

Kādēļ nav preču laukos, maizes pilsētās (Отчего нет товаров в деревне, хлеба в городах), 1917
Kā dzimst, dzīvo un mirst dievi un dievietes (Как родятся, живут и умирают боги), 1923 (pirmā publikācija)
Aģitācijas—propagandas darbs KKP starp 11. un 12. kongresu (Агитационно-пропагандистская работа Р. К. П. (между XI-м и XII-м съездами)), 1923
Bībele ticīgajiem un neticīgajiem (Библия для верующих и неверующих) piecās daļās, 1923—1925 (p.p.)
Par partijas ētiku (О партэтике), 1925
Kā veikt antireliģiozo propagandu (Как вести антирелигиозную пропаганду), 1925
Jaunā opozīcija un trockisms (Новая оппозиция и троцкизм), 1926
Slāvu tautu cīņa pret vācu fašismu (Борьба славянских народов против германского фашизма), 1941