Lieldienu sacelšanās

Lieldienu sacelšanās; Éirí Amach na Cásca
	Daļa no Īru revolucionārais periods
Datums	24–29 Aprīlis 1916; 108 gadi
Vieta	Lielākoties Dublina,; Sadursmes grāfistēs Mīta, Golveja, Lauta, Veksforda un Korka.
Iznākums	Nemiernieku spēku bezierunu kapitulācija, vairuma līderu sodīšana ar nāvi
Karotāji
Īru nemierinieku spēki: Īru brīvprātīgie; Īru Pilsoņu Armija; Fianna Éireann; Cumann na mBan; ;	Britu spēki: Britu armija; Īrijas Karaliskais Konstabulārs; ;
Komandieri un līderi
Patriks Pīrss #†; Džeimss Konolijs #†; Tomass Klarks #†; Šons Makdermots #†; Džozefs Plankets #†; Tomass Makdona #†;	Lords Vimborns; Lords Frenčs;
Spēks
1250 kājnieku Dublinā; c. 2000–3000 brīvprātīgo citās vietās bet viņi kaujās maz piedalījās;	16 000 britu karaspēks un 1000 bruņoto ĪKK Dublinā līdz nedēļas beigām
Zaudējumi
66 nogalināti; 16 izpildīts nāvessods; nezināms ievainoto skaits;	143 nogalināti; 397 ievainoti;
	260 civiliedzīvotāju nogalināti; 2,200+ civiliedzīvotāju ievainoti (tostarp nezināms skaits nemiernieku); Kopā nogalināti: 485;

Lieldienu sacelšanās (īru: Éirí Amach na Cásca, angļu: Easter Rising)^[1] bija bruņotas sacelšanās Īrijā Lieldienu nedēļā 1916. gada aprīlī. Sacelšanās uzsāka īru republikāņi pret britu varu Īrijā ar mērķi izveidot neatkarīgu Īrijas Republiku, kamēr Apvienotā Karaliste cīnījās Pirmajā pasaules karā. Tā bija nozīmīgākā sacelšanās Īrijā kopš 1798. gada sacelšanās. Sešpadsmit no sacelšanās līderiem tika nosodīti ar nāvessodu 1916. gada maijā.

Nāvessodi un turpmākie politiskie notikumi galu galā veicināja tautas atbalsta pieaugumu Īrijas neatkarības idejai.

Lieldienu sacelšanās, kuras organizēja septiņu cilvēku Īru republikāņu brālības militārā padome, sākās Lieldienu pirmdienā, 1916. gada 24. aprīlī, un ilga sešas dienas. Īru brīvprātīgo dalībnieki, kuru vadīja skolmeistars un īru valodas aktīvists Patriks Pīrss, kuriem pievienojās mazākā Īrijas pilsoņu armija Džeimss Konolijs un 200 sievietes no Cumann na mBan, sagrāba stratēģiski svarīgas ēkas Dublinā un proklamēja Īrijas Republiku. Britu armija ieveda tūkstošiem papildspēku, kā arī artilēriju. Ceļos uz pilsētas centru notika ielu kaujas, kur nemiernieki bremzēja britu virzību, radot daudz upuru. Citviet Dublinā kaujas galvenokārt ietvēra snaiperu un tāldarbības ieroču kaujas. Galvenās nemiernieku pozīcijas pakāpeniski tika ielenktas un bombardētas ar artilēriju. Citās Īrijas daļās notika citas atsevišķas darbības. Brīvprātīgo līderis Eoins Maknīls bija izdevis pretpavēli, cenšoties apturēt sacelšanās, kas ievērojami samazināja nemiernieku skaitu, kas mobilizējās.

Sakāve

Ar daudz lielāku skaitu un smagākiem ieročiem britu armija apspieda sacelšanās. Pīrss sestdien, 29. aprīlī, piekrita beznosacījumu kapitulācijai, lai gan vēl turpinājās cīņas. Pēc kapitulācijas valstī palika karastāvoklis. Aptuveni 3500 cilvēku nonāca britu gūstā, un 1800 no viņiem tika nosūtīti uz internēšanas nometnēm vai cietumiem Lielbritānijā. Lielākajai daļai Sacelšanās līderu tika izpildīts nāvessods pēc kara likumiem. Sacelšanās atkal izvirzīja republikānismu Īrijas politikas priekšplānā, kurā gandrīz piecdesmit gadus dominēja konstitucionālais nacionālisms. Pretošanās britu reakcijai uz sacelšanos veicināja izmaiņas sabiedriskajā viedoklī un virzību uz neatkarību, kā liecina 1918. gada decembra vēlēšanas Īrijā, kurās uzvarēja partija Sinn Féin, kas sasauca Pirmo Parlamentu un pasludināja neatkarību.

Sacelšanās sekas

No 485 sacelšānās upuriem 260 bija civiliedzīvotāji, 143 bija Lielbritānijas militārpersonas un policijas darbinieki un 82 bija Īrijas nemiernieki, tostarp 16 nemiernieki, kuriem tika izpildīts nāvessods par viņu lomu sacelšanās procesā. Vairāk nekā 2600 cilvēku tika ievainoti. Daudzi civiliedzīvotāji tika nogalināti vai ievainoti britu artilērijas apšaudē vai arī tika sajaukti ar nemierniekiem. Citi tika nokļuvuši krustuguns apšaudē starp britiem un nemierniekiem. Apšaudes un to izraisītie ugunsgrēki atstāja daļu no Dublinas centra drupās.