Rīgas geto
Rīgas geto bija vācu okupācijas valdības izveidots ebreju geto Rīgā, kas pastāvēja no 1941. gada līdz 1943. gadam.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1941. gada 1. jūlijā Trešā reiha karaspēks ienāca Rīgā. Ostlandes vadība nolēma izveidot Rīgā ebreju geto, kuru izvietoja daļā no Maskavas forštates.
1941. gada 23. augustā tika izveidots Rīgas geto jeb "Lielais geto". No 25. oktobra tā vārtus slēdza un teritorija tika stingri apsargāta. Geto robežas bija Latgales iela, Jersikas iela, Ebreju iela, Līksnas iela, Lielā Kalna iela, Katoļu iela, Jēkabpils iela un Lāčplēša iela.
1941. gada naktī no 29. uz 30. novembri un no 8. uz 9. decembri lielāko daļu Rīgas geto iemītnieku nogalināja Rumbulas mežā. Vācu einzacgrupas "A" daļas kopā ar vietējiem kolaboracionistiem šajās dienās iznīcināja ap 26 000 cilvēku, to skaitā 8 000 bērnu līdz 10 gadu vecumam. "Lielais geto" tika pārveidots par "Mazo geto" ar šādu robežu: Daugavpils iela, Latgales iela, Ebreju iela, Virsaišu iela, Lauvas iela un Lielā Kalna iela.
Rīgas geto tika likvidēts 1943. gada 2. novembrī, kad tur dzīvojošos ebrejus nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm.
Rīgas geto saraksti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Rīgas geto saraksti" ir Rīgas holokausta upuru saraksti, kuros ir informācija par vairāk nekā 65 000 izpētītām miršanas apliecībām, nāves cēloņu ieraksti, kā arī izpētīti vairāki desmiti tūkstošu Rīgas geto māju grāmatu ieraksti un ārpus Rīgas geto zonas māju grāmatu ierakstu.[1][2] "Rīgas geto saraksti" kalpo par vērtīgu informācijas avotu, šie saraksti satur informāciju par personām un viņu ģimenes locekļiem, kas tika piereģistrēti attiecīgajā Rīgas geto mājā ieskaitot ziņas par šo cilvēku vecumu, dzimšanas vietu, nodarbošanos un reizēm arī ziņas par turpmāko dzīvesvietu. Kopumā ir saglabājušās 68 Rīgas geto māju grāmatas.[3] "Rīgas geto sarakstu" autore ir holokaustu pētniece Tamāra Zitcere.[4][5]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
- ↑ http://www.rgm.lv/2011/[novecojusi saite]
- ↑ http://lv.rgm.lv/house_registers/[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 26. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas geto |
- Artikel „Religiöses Leben der Kölner Juden im Ghetto von Riga“ auf Shoa.de (vāciski)
- Rīgas geto upuru saraksts, Autore Tamāra Zitcere (.pdf)
- Lielais geto
- Mazais geto
- Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs
- Muzejs "Ebreji Latvijā"
- Holokausta pētniecības problēmas Latvijā. — Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 23. sējums (.pdf)