Pāriet uz saturu

Saloči (miests)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par miestu Lietuvas Pasvales rajona pašvaldībā. Par citām jēdziena Saloči nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Saloči
Miests
Saločiai
Saloči no putna lidojuma
Saloči no putna lidojuma
Ģerbonis: Saloči
Ģerbonis
Saloči (Lietuva)
Saloči
Saloči
Koordinātas: 56°13′40.8″N 24°24′36″E / 56.228000°N 24.41000°E / 56.228000; 24.41000Koordinātas: 56°13′40.8″N 24°24′36″E / 56.228000°N 24.41000°E / 56.228000; 24.41000
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Apriņķis Panevēžas apriņķis
Rajons Pasvales rajons
Seņūnija Saloču seņūnija
Pirmoreiz minēts 1514
Vēsturiskie
nosaukumi
latviešu: Salāti
poļu: Sałaty
vācu: Sałaty, Saladen
krievu: Салаты[1]
Iedzīvotāji (2021)[2]
 • kopā 683
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss LT-39049
Saloči Vikikrātuvē

Saloči (lietuviešu: Saločiai; latviešu: IPA: [salɔtʃi]), agrāk latviešu valodā zināmi arī kā Salāti,[3] ir Lietuvas mazpilsēta jeb miests Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie Bēres ietekas Mūsā un pie autoceļa A10, 7 km attālumā no Latvijas robežas.

Ievērojamākās vietas miestā ir Romas katoļu baznīca un Lietuvas neatkarības desmitgades piemineklis. Miestam ir sava vidusskola ar vietējo muzeju un galeriju, kā arī bibliotēka un pasts.

Uzskata, ka miesta nosaukums cēlies no netālajām salām Mūsas upē.

1945. gadā celtā Saloču Svētā Jāzepa baznīca

Apdzīvotā vieta pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1514. gadā, kad Barbara Pečkaite par godu savam mirušajam brālim dibināja draudzi, kurai viņa veltīja pusi no Saloču muižas zemēm.[4] Tajā pašā gadā uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 16. gadsimta vidū Radvili to atsavināja un pārbūvēja par reformātu baznīcu, taču 17. gadsimta vidū baznīcu atsavināja atkal un atjaunoja Romas katoļu draudzes darbību tajā.

Lielā Ziemeļu kara laikā, 1703. gada 19. martā, pie Saločiem notika kauja starp Poliju—Lietuvu un Zviedriju.

Līdz Trešajai Polijas dalīšanai Saloči administratīvi ietilpa Traķu vaivadijas Upītes pavietā, pēc inkorporācijas Krievijas Impērijas sastāvā — Lietuvas guberņas Panevēžas apriņķī.

1991. gada 23. maijā Saloču robežkontroles punktam uzbruka Padomju Savienības OMON vienība.

Saloču miesta ģerboni apstiprināja 2012. gada 18. jūlijā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1868[1]400—    
1902[5]459+0.41%
1923[6]556+0.92%
1959[7]551−0.03%
1970[8]667+1.75%
1979[9]715+0.78%
GadsIedz.±% g.p.
1982[10]750+1.61%
1986[11]907+4.87%
1989[12]970+2.26%
2001[13]913−0.50%
2011[14]720−2.35%
2021[15]638−1.20%

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 Географическо-статистический словарь Российской империи, T. 4 (Павастерортъ — Сятра-Касы) [Krievijas Impērijas ģeogrāfiskā statistikas vārdnīca, 4. sējums (Павастерортъ — Сятра-Касы)] (krievu). СПб. 1868. 395. lpp.
  2. https://osp.stat.gov.lt/lt/statistiniu-rodikliu-analize?hash=d29f7ead-91fc-4259-94b6-b0ef3f7dc870#/.
  3. Roze, J. Latvijas karte, 1921
  4. «Pasvalys - Informaciniai puslapiai » Saločių seniūnija» [Saloču seņūnija]. pasvalys.lt (lietuviešu). 2014. gada 29. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. janvārī. Skatīts: 2016. gada 28. aprīlī.
  5. «Алфавитный списокъ населенныхъ мѣстъ Ковенской губерніи.» [Kauņas guberņas apdzīvoto vietu alfabētisks uzskaitījums] (krievu). Kauņa : Тіпографія Губернскаго Правленія. 1903.
  6. Lietuvos apgyventos vietos: pirmojo visuotinojo Lietuvos gyventojų 1923 m. surašymo duomenys. Kaunas: Finansų ministerija. Centralinis statistikos biūras, 1925
  7. Saločiai. Mažoji lietuviškoji tarybinė enciklopedija, T. 2 (K–P). Viļņa, Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1968, 682 lpp.
  8. Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės 1959 ir 1970 metais (Visasąjunginių gyventojų surašymų duomenys). Viļņa : Centrinė statistikos valdyba prie Lietuvos TSR Ministrų tarybos. 1974.
  9. Lietuvos TSR kaimo gyvenamosios vietovės (1979 metų Visasąjunginio gyventojų surašymo duomenys). Viļņa : Lietuvos TSR Centrinė statistikos valdyba. 1982.
  10. Saločiai. Lietuviškoji tarybinė enciklopedija, VIII t. Viļņa: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 1981. T.VIII: Moreasas-Pinturikjas, 139 lpp.
  11. Algimantas Miškinis ir kt. Saločiai. Tarybų Lietuvos enciklopedija, T. 3 (Masaitis-Simno). – Viļņa: Vyriausioji enciklopedijų redakcija, 1987. // 197616 lpp.
  12. «Kaimo gyvenamosios vietovės (1989 metų Visuotinio gyventojų surašymo duomenys)». Viļņa : Lietuvas Republikas Statistikas departaments. 1993.
  13. «Panevėžio apskrities gyvenamosios vietovės ir jų gyventojai.» [Panevēžas apriņķa apdzīvotās vietas un to iedzīvotāji] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2003.
  14. «Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2011 metų gyventojų ir būstų surašymo rezultatai.» [Lietuvas Republikas 2011. gada tautskaites rezultāti] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-08. Skatīts: 2024-09-15.
  15. «Gyventojai gyvenamosiose vietovėse: Lietuvos Respublikos 2021 metų gyventojų surašymo rezultatai» [Iedzīvotāju skaits apdzīvotās vietās: Lietuvas Republikas 2021. gada tautskaites rezultāti] (lietuviešu). Viļņa : Statistikas departaments. 2022.