Pāriet uz saturu

Sventes pagasts

Vikipēdijas lapa
Sventes pagasts
Sventes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Augšdaugavas novads
Centrs: Svente
Kopējā platība:[1] 127,2 km2
 • Sauszeme: 117,4 km2
 • Ūdens: 9,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 801
Blīvums (2024): 6,8 iedz./km2
Izveidots: 1864. gadā
Mājaslapa: www.svente.lv
Sventes pagasts Vikikrātuvē

Sventes pagasts ir viena no Augšdaugavas novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Daugavas kreisajā krastā, novada Augšzemes daļā. Robežojas ar sava novada Ilūkstes pilsētu un Līksnas, Kalkūnes, Medumu, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī Daugavpils pilsētu.

Daugava, Periliške, Silupe.

Sasaļu ezers, Sventes ezers.

Dabas aizsardzība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sventes pagasta dienvidu daļa atrodas aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" un dabas parka "Svente" teritorijā. Sventes ezerā atrodas dabas liegums "Sventes ezera salas", bet pie Skrudalienas dabas liegums "Sasaļu mežs".

Pēc 1920. gada zemes reformas Sventes muižu (Swenten) sadalīja 130 vienībās 1629 ha kopplatībā, Arones (Arohnen) muižu 50 vienībās 558 ha kopplatībā, Grendzes muižu (Grendsen) 19 vienībās 367 ha platībā, Odiņu muižu 8 vienībās 209 ha platībā. Sadalīja arī Šiškovas (Schischkow) un Urbānu (Urbanišķu) pusmuižas.[4]

1935. gadā Ilūkstes apriņķa Sventes pagasta platība bija 107,18 km² un tajā dzīvoja 2706 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Grendzenes, Sventes un Vecsventes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Sventes ciems ietilpis Ilūkstes (1949-1962) un Daugavpils (pēc 1962. g.) rajonos. 1954. gadā Sventes ciemam pievienoja likvidēto Vecsventes ciemu, 1959. gadā - Raudas ciema padomju saimniecības «Daugava» teritoriju.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Sventes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Daugavpils novadā. 2021. gadā Daugavpils novadu kopā ar Ilūkstes novadu iekļāva jaunajā Augšdaugavas novadā.

  • Timšānu pilskalns (Zamok)[7]
  • Sudmaļu pilskalns (Zamok)
  • Āpšukalns - pilskalns
  • Arāju pilskalns (Zamok)
  • Kaķīšu senkapi
  • Kaķīšu pilskalns (Zamok)

Ievērojama daļa iedzīvotāju ir poļi[8][9] (tas ir vienīgais Latvijas pagasts, kur poļi veido iedzīvotāju relatīvu vairākumu).[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19352 934—    
19592 544−0.59%
19692 119−1.81%
GadsIedz.±% g.p.
19791 963−0.76%
19891 576−2.17%
20001 438−0.83%
GadsIedz.±% g.p.
20111 180−1.78%
2021868−3.02%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Svente (pagasta centrs), Driksnišķi, Kaķīši.

Aizupe, Apses, Arone, Atpūta, Bučāni, Bundišķi, Buras, Ezeriņi, Ginovka, Jaunā Križovka, Kalni, Lugovaja, Melāņi, Meža ciems, Nīcgale, Pērlīte, Pičuļi, Piedaugava, Pilači, Pīlādži, Plikais kalns, Podbornaja, Rimšas, Skrudaliena, Svirki, Šiškova, Timšāni, Urbanišķi, Vecā Križovka, Vecsvente, Zemgale.

Sventes baznīca

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 30 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 308. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts[novecojusi saite]
  8. «www.skola.svente.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 20. novembrī.
  9. www.liksna.lv[novecojusi saite]
  10. Pasaules ģeogrāfijas atlants — R.: Jāņa sēta, 1997. ISBN 9984-07-016-6 — 14. lpp.
  11. OSP

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]