Anatolijs Kašpirovskis
Anatolijs Kašpirovskis Анатолий Кашпировский | |
---|---|
Anatolijs Kašpirovskis 2016. gadā | |
Krievijas Valsts Domes deputāts | |
Amatā 1993. gada 12. decembris — 1995. gada 16. decembris | |
Prezidents | Boriss Jeļcins |
| |
Dzimšanas dati |
1939. gada 11. augustā Hmeļnicka, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina) |
Politiskā partija | Krievijas Liberāli demokrātiskā partija |
Profesija | psihoterapeits, parapsihologs, politiķis, sportists, TV personība |
Augstskola | Vinnicas Nacionālā medicīnas universitāte |
Anatolijs Kašpirovskis (ukraiņu: Анатолій Михайлович Кашпіровський, krievu: Анатолий Михайлович Кашпировский; dzimis 1939. gada 11. augustā) ir ukraiņu izcelsmes krievu psihoterapeits, kurš apgalvo, ka ir hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks,[1] kā arī apsūdzēts šarlatānismā.[2] Kļuvis populārs 1989. gadā pēc t.s. "hipnozes" seansiem PSRS Centrālajā televīzijā.[3][1] Ir medicīnisko zinātņu kandidāts.[4]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1939. gada 11. augustā Hmeļnickā, Ukrainas PSR.[5] Tēvs Mihails Kašpirovskis (1912—1985) bija karavīrs, pēc tautības — ukrainis. Māte Jadviga Hmeļnicka (1918—2002), bija poliete. Kašpirovskim bija viens brālis un divas māsas.[3] PSRS—Vācijas kara laikā ģimene evakuējās uz Kazahstānu, viņi dzīvoja apmetnē pie Ču upes.[6]
1962. gadā Kašpirovskis absolvēja Vinnicas Medicīnas institūtu (vēlāk pārdēvēts par universitāti) un pēc tā absolvēšanas 28 gadus strādāja psihiatriskajā slimnīcā Vinnicā. Strādājis blakusdarbā, kur naktīs iekrāvis pašizgāzējos maisus ar cementu, kā arī baļķus. Viņš nodarbojies ar svarcelšanu un boksu, kļuvis par PSRS sporta meistaru smagatlētikā.[4][7] Strādājis 1962.-1963. gadā par ārstu Vinnicas dzelzceļa slimnīcā, 1987. gadā bijis psihoterapeits PSRS svarcelšanas izlasē. Vēlāk, 1988.-1989.gadā — Kijivas republikāniskā psihoterapijas centra vadītājs. No 1989. līdz 1993. gadam strādājis Kijivas Starptautiskā psihoterapijas centra vadītāja amatā.[3]
Kašpirovskis kļuvis slavens 1989. gadā, pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā. Kašpirovska TV karjeru atbalstīja Ukrainas PSR vadība[8] un politiķi, kuri vēlāk palīdzēja viņam kļūt par Krievijas Liberāli demokrātiskās partijas deputātu KF Valsts Domē.[9]
1993. gadā izdevis monogrāfiju, kā arī ievēlēts Krievijas Valsts Domē, pēc tam 1995. gadā pārcēlies uz ASV, kur pelnīja naudu, ārstējot imigrantus no bijušās PSRS valstīm.[10]
Politiskā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1993. gadā ievēlēts Krievijas Federācijas Valsts domē no KLDP saraksta Jaroslavļas 189. vēlēšanu apgabalā. Tā paša gada 5. martā viņš paziņoja par izstāšanos no frakcijas (ar faksu no ASV), apsūdzot Vladimiru Žirinovski rasismā un kara propagandā. Tomēr, atgriežoties Krievijā 1994. gada aprīlī, Kašpirovskis palika frakcijā. Viņš atkārtoti to pameta 1995. gada 1. jūlijā.[6]
Budjonnovskas terorakta laikā, 1995. gadā, viņš piedalījās sarunās starp federālajiem spēkiem un Šamila Basajeva vadītajiem teroristiem. Kašpirovskis mēģinājis hipnotizēt Basajevu, taču tas nav izdevies.[11]
Privātā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā Kašpirovska sieva bija Valentīna. Šajā laulībā dzimuši dēls Sergejs, bokseris un meita Jeļena (1968—2018), ārste. Otrā sieva (1992—2014) — Irina.[12][13]
Ir sens Ukrainas žurnālista un publicista Dmitrija Gordona draugs.[14][15]
Šobrīd (2024. gadā) Kašpirovskis dzīvo gan ASV, gan Krievijā.[3][16]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Kašpirovska opijs tautai. Kā dziednieks veica eksperimentu ar padomju tautu». LA.LV (latviešu). 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Де і як зараз живе екстрасенс Кашпіровський, якого звинуватили в шарлатанстві». unian.ua (ukraiņu). Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Анатолий Кашпировский». 24SMI (krievu). Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ 4,0 4,1 «Кашпировский вернулся» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 20. decembrī. Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Біографія Кашпіровського, сім 'я і цікаві факти з життя». Українська «Преса» Онлайн (uk-ua). 2021-06-27. Skatīts: 2024-10-15.
- ↑ 6,0 6,1 «Человек-загадка Анатолий Кашпировский, родом из Хмельницкой области - khmelnytski.info» (krievu). 2022. gada 14. februārī. Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «А.Кашпировского привлекли к ответственности». РБК-Украина (ukraiņu). Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ ««Если бы я стал президентом, люди целовали бы мои следы после моей смерти» Дэвид Ремник — об Анатолии Кашпировском: фрагмент книги о распаде СССР «Могила Ленина»». Meduza (krievu). 2017. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Куда уходят маги». rusplt.ru. 2014. gada 9. oktobrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 20. janvārī. Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Анатолий Кашпировский перебрался на ютьюб. Он проводит «оздоровительные сеансы» и рассказывает о плюсах коронавируса». Meduza (krievu). Skatīts: 2024-10-15.
- ↑ «25 лет освобождению заложников в Будённовске / Редакция» (krievu). 2020. gada 2. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 2. jūlijā. Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Кашпировский в 75 лет развелся с женой». dni.expert (krievu). Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Внук Анатолия Кашпировского не понимает знаменитого деда» (krievu). Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Моя душа страдает смертельно.... Беседы с Кашпировским». Дмитрий Гордон. Официальный сайт (krievu). Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Дмитрий Гордон рассказал, где сейчас находится экстрасенс Анатолий Кашпировский». ФОКУС (krievu). 2024. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
- ↑ «Как главный маг 90-х Анатолий Кашпировский опять собирает залы в России». Life.ru (krievu). 2024. gada 19. septembrī. Skatīts: 2024. gada 15. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|